bailes neappreceties

Njaa skatos, ka tagad meitenes apprecas 22-25 gados

Precēties nekad nav par vēlu;) Un nav jāskatās kā citi dzīvo, jo ja neesi kaut kam tādam gatavs tad labāk nevajag sasteigt šādu lietu, jo tā tomēr ir nopietna izvēle.

Bet cali ari tagad agri precas. Es visu laiku biju domajusi nostabilizeties dzive un tad. Skatos, ka liela dalu man piemeroto 28-32 gadigie ir preceti

Nu nezinu. Man ir 21 gads un es tagad nemaz nedomāju precēties, bet vispirms sakārtot visu tā lai es pēc tam varu uzturēt un rūpēties par ģimeni. Es uzskatu ka tomēr pirmais ir jāsakārto sava dzīve un tad jāsāk domāt par precēšanos.
Gan jau vēl kaut kur ir arī tev piemērotā vecumā brīvi, bet ja nu īsti nav tad var jau arī nedaudz jaunākiem dot iespēju satikties ar tevi;)

Tad atliek meklēt kādu, kas brīvs vai šķīries, jo daudzas laulības arī pajūk, vai ne tevis izvēlētajā vecuma kategorijā.

Esmu no tām, kas uzskata, ka vajag sakārtot savu dzīvi, iegūt darbu, labu izglitibu, un tad tikai domāt par precēšanos, zinu puišus, kas arī nevēlas meiteni bez augstākās izglitības, jo domā, ka vinja tikai sēdēs viņiem uz kakla, un nespēs pati nopelnīt..

Piekrītu Ievai ;)

Precēs. Bet nah vispār vajag?

Precēs. Bet nah vispār vajag?

shoreiz piekritishu :D :D :D nekad neesmu sapratusi,kapec cilveki precas:D milet jaa,bet precet????!!! :D tik nevajadziga iecikleshanaas uz kaut ko un dzives bojashana :D

preceeties jau nav tik svariigi. Man driizaak bail, ka nesatikshu to iisto

Man, piemēram, bail no precībām, ja nu kautkas tomēr nesanāk, viss tas process kamēr izšķiries, papīri, a tā pacel cepuri un čau.

preceeties jau nav tik svariigi. Man driizaak bail, ka nesatikshu to iisto

Es tieši to pašu domaju

tas process kamēr izšķiries, papīri, a tā pacel cepuri un čau.

Jāpiekrīt. Ātri un ne tik grūti (papīru ziņā, ne sāpju), ja nav precējušies.

Varbūt tev tikai pašlaik šķiet, ka kāzas ir tev svarīgas, jo apkārtējie precas?! Varbūt Tu satiksi vīrieti un tad būs vienalga - ir kāzas, nav kāzas, tu būsi laimīga un tu būsi laimīga.
Man ir 20, bet kāzas man ir svarīgas. Un ne jau tāpēc, ka draugi un draudzenes precas, bet tāpēc, ka es tā gribu.

Kā man teica viena pazīstama meitene, kad teicu, ka mūsdienās takš daudzas negrib precēties - "Visas grib, tikai nav satikušas īsto cilvēku vai arī baidās to teikt, jo draugs saka, ka nevēlas kāzas"
Paskatieties kaut vai kāzu diskusiju. Cik daudzas gatavojas kāzām no tām, kuras bija pretinieces tam.
Līdzīgi kā ar bērniem!

Man galvenais dzīvē ir satikt īsto cilvēku. Par kāzām nedomāju un, ja godīgi, tad vispār nevēlos precēties. Nav jāskatās uz to, ka citām jau laulību gredzens pirkstā vai domāt par kaut kādiem muļķīgiem vecuma ierobežojumiem. Ja būs īstais cilvēks un īstās sajūtas, tad gredzenus mīt varēs kaut sirmā vecumā.

"Visas grib, tikai nav satikušas īsto cilvēku vai arī baidās to teikt, jo draugs saka, ka nevēlas kāzas"

Šim arī piekrītu. Bet tūlīt būs bars, kas teiks, ka jā, jā, tā arī visas grib precēties, muļķības utt. :D Es šo esmu novērojusi savā paziņu, draugu lokā - lielākie skeptiķi ir vieni no pirmajiem, kas steidz precēties, tiklīdz atraduši savējo cilvēku.

Visas grib, tikai nav satikušas īsto cilvēku vai arī baidās to teikt, jo draugs saka, ka nevēlas kāzas"

+


Un ja sievietei piemeram 50 gadi un nekad nav bijusi precēta, tad tas manuprāt ir traģiski. Labak sķirtene, bet vecmeita ir skumji un nožēlojami.

Varbūt vecmodīga un stereotipiska domāšana, bet es tiešām neticu, ka sieviete satikusi īsto vīrieti, to, kuru tiešām mīl, kam uzticas, nevēlas apprecēties. Nu tiešām neticu.

Protams, ka negribas precēties ar kādu, par ko neesi pārliecināta, neesi pa īstam laimīga, neesi droša, ka gribi kopā pavadīt visu dzīvi. Nu tad, protams, negribas. Bet ar īsto cilvēku-es domāju, ka katrai tomēr kaut kur kaut vai dziļi iekšā ir tā vēlme.

Par ko tik sievietes neuztraucaas :D Parādiet man kādu čali, kurš rakstītu ''akdievsjanuesnekad neapprecos?! ko tad?! nav vērC dzīvot!!!!!1111111'' Kamōn, kas par sviestu? Neapprecēsies un neapprecēsies. Priekš kam tev vispār precēties?