Cilvēku vienaldzība

a ko tu sagaidīji no latviešiem citu? latvieši nekad viens otram nepalīdzēs ;)

Es nebraucu ar auto, bet sabiedrisko transportu pretējā virzienā. Runa ir nevis par to, kāpēc es nekāpu ārā no transporta, bet par to, kāpēc cilvēki, kas ir blakus un var kaut ko darīt, ir vienaldzīgi.

Varbūt esmu ļauna, neiejūtīga vai vēl sazin kāda, bet piekrītu ddelirium teiktajam. Nesaprotu par ko šeit viņai pārmest. Redzētais izraisīja pārdomas, gribēja dzirdēt citu viedokli un līdzīgas situācijas. Ja es brauktu kaut vai ar autobusu, ko man vajadzētu darīt: kliegt šoferim, lai apstājas ceļa vidū, jo kādam uz ielas vajadzīga palīdzība. Ja ietu pa ielu, tad izvērtētu situāciju un tad pieņemtu lēmumu, kā rīkoties.

a ko tu sagaidīji no latviešiem citu? latvieši nekad viens otram nepalīdzēs

varbūt nerunā visu vārdā!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Nekad neesmu gājusi klāt šādiem cilvēkiem, jo neesmu atbildīga par visu pasauli.

nu es saku tikai kā ir ;)

varbūt nerunā visu vārdā!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! manā noteikti ne!!!!!!!!!!!!!

Nekad neesmu gājusi klāt šādiem cilvēkiem, jo neesmu atbildīga par visu pasauli.

Tad nebrīnies, ja tāda situācijā, neviens nepalīdzēs tev vai tavai ģimenei, ja nonāksiet nelaimē.

Man dzīvē ir bijušas situācijas, kad palīdzu nelaimē nonākušajiem, neesmu vienaldzīga.

Piekritīšu booom, nav saprotams kādēļ autorei visi brūk virsū. Jā, protams, ideālā variantā ir mesties ārā no autobsa un palīdzēt cilvēkam, tomēr man liekas, ka ne tā ir diskusijas pamatdoma. Tiešām pārsteidz, ka tik sabiedriskā vietā neviens neiedomājas nākt cilvēkam palīgā.

Guļošiem bomžiem/dzērājiem klāt neeju, bet vienmēr zvanu policijai. Ja neesmu pārliecināta par situāciju, tad vienmēr pieeju un apjautājos. Esmu arī garām braucot ar mašīnu vai sabiedrisko nestājusies, bet piezvanījusi glābējiem.
Uz neregulējamām gājēju pārejām, ja redzu, ka kāds veccilvēks kādu laiciņu tur mīņājas, tad vainu apzināti ļoti lēnu šķērsoju pāreju vai arī piedāvāju palīdzēt pāriet.
Līdzcilvēkus nelaimē nemēdzu atstāt!

Vairāk par vienaldzīgajiem cilvēkiem, mani tracina tādi (piem., diskusijas autore), kuri izsamist par citu vienaldzību, bet paši nav ne ar ko labāki!

Es censhos paliidzeet, jo pati esmu bijusi situaacijaa, kad man jaapaliidz un es pateicos mazpilseetas ljaudiim par to,ka kaads tmr pienaaca un sazvaniija mammu, bet tas bija ljoti sen.
Esam ar draugu vedushi piedzeerushos onkuli,kas piedzeedies nokrita un paarsita pauri. Zoliidi sagjeerbies, tiirs, vnk bishkh par daudz ienjeemis. Taa nu mees vedaam sho uz maaju, kas bija netaalu. Ziemaa vispaar nav ne runas-ja kaads pakritis, vai gulj zemee. Vismaz atros izsaucam.
Mums te savadaak-mums to bomzhu ir tik cik uz 1 rokas pirkstiem var saskaitiit, tpc nejuutu ne pretiigumu, neko citu.
Aj, mees vsp censhamies paliidzeet, jo pashi esam avaarijaa bijushi un citi ir naakushi talkaa.
Gan mashiinu paliidzam iestumt, gan riepu nomainiit uz celja.
Veelaa rudenii braucaam uz blakus pilseetu veelaa vakaraa un uz celja stopeeja mazs beerns. Nu ap gadiem 8iem? Tumsh viss, un panjeemaam, aizvedaam. Bija nokavejis autobusu peedejo. Nogaadaajaam liidz mammas rokaam.

Es noteikti izvērtētu situāciju. Ja būtu kaut kāda avārija, nelaimes gadījums, tad noteikti izsauktu ārstus un policiju. Tādā situācijā stāvēt un filmēt ir debīli. Taču, bomžiem, dzērājiem un citiem aizdomīgiem tipiem gan es ietu garām. Neesmu tik tīru sirdi un pašaizliedzīga, lai balstītu pakritušus bomžus vai turētu dzērājus.

Noturējos, lai nepieietu klāt, tad tomēr izgāju no veikala un atkal viņu redzēju, bet jau runāj apsargs. Cik sapratu pēc viņas stāstītā esot nomiris kāds ļoti tuvs cilvēks. Nepatīkama sajūta

Man nesen bija taada situaacija "manaa veikalinaa"-piegaaju klaat,paprasiju vai nevaru kaut kaa paliidzeet,saakaam runaat!Nekad nedomaaju ,ka cilveks taadaa juutu uzpluuda varees atveerties tik daudz-beigaas sieviete pateica,ka taa parunaajot ,palicis vieglaak...!Gadaas reizeem mierinaat pilniigi svesus cilveekus arii darbaa.
Es noteikti pieietu klaat,izsauktu 911!Te cilveeki tajaa zinaa ir loti izpaliidziigi-ja kaads nokriit no ritena piemeeram ,un kaads skrien garaam,noteikti apstaasies...

Man nepatīk spriest no sērijas "kā būtu, ja būtu", tāpēc neteikšu, ko darītu, ja ieraudzītu avāriju vai arī kādu normālu cilvēku nelaimē, jo es neesmu ne reizi tādus redzējusi.
Vienīgie, ko esmu redzējusi guļam uz zemes (un lieku uzsvaru uz to, ka patiešām vienmēr ir izskatījies, ka viņi paši tur ir novietojušies, nevis notikusi nelaime) ir bezpajumtnieki, un man pat prātā nenāk palīdzēt cilvēkiem, kas vienkārši ir izvēlējušies gulēt uz zemes vai vārtrūmē.

Palīdzu iespēju robežās, reti, reti kad paskrienu garām. Jo pašai ir nācies nokļūt situācijā, kad cilvēki man pieskrien klāt un palīdz, sagaida līdz atbrauc ātrie.. Eh, cik es toreiz biju pateicīga viņiem.. Tikpat labi varēja savākt manu telefonu un somiņu, kas aizlidoja pa gaisu, bet nē, pieskrēja un palīdzēja. Paldies, paldies, ka ir tādi labi cilvēki. Ticiet man, tas otrs, kuram jūs palīdzējāt vēl ilgi atcerēsies jūs.

Es tikai nesaprotu, kāpēc vienmēr par tamlīdzīgām tēmām interneta komentāros visi tik pozitīvi, izpalīdzīgi, klāt iet, ātros sauc utt., bet realitātē neesmu redzējusi, ka kāds par nokritušu izrāda jebkādu interesi. Laikam pa ielām staigā tikai ļaunie cilvēki, labie sēž internetā un komentē.

Karma, kā būtu, ja būtu. :D Es stāstu par tagadni! :D

pilnīgi sirds sažņaudzās, lasot šo situāciju. es vainoju tikai un vienīgi tautu, sabiedrību, latviešus. Pagājušajā nedēļā tuvai draudzenei, kura gaidīja trolejbusa pieturā savu transportu no darba, piesejās agresīvs, piedzēries vīrietis, kurš jaunajai sievietei brutāli dirsa virsū, saukāja par mauku un tas viss tādēļ, ka viņai nebija cigarešu, bet uz lūgumu jautāt blakus stāvošajam vīrietim, kurš pīpē, vīrietis uzdirsa vēl vairāk. Cenšoties izvairīties no situācijas viņa vienkārši devās cilvēku pilnās pieturas vidū un NEVIENS pat pirkstu neiekustināja, izņemot sirmu opīti, kad meitene jau tika rauta aiz sprandas dzērušā vīrieša ķetnā.
Zinot, ka šī sieviete ir īsāka par mani un nereti daudzi uzskata, ka viņa vēl ir maza meitene, es biju šokā, cik pie dirsas ir cilvēkiem pat vienpadsmitos vakarā par cita cilvēka dzīvību, kad izskan reāli `es tevi nositīšu, kuce` draudi.

Kas attiecas uz mani, savā pamatskolas laikā vienu reizi vien nācās redzēt pieklājīgi ģērbtu vīrieti ar koferīti rokās guļam uz ielas pirmajos mīnusos. Aizelsusies skrēju pāri ielai pie stāvošā policista, jo nezināju, ko tajā mirklī īsti darīt - iet pie vīrieša, ķert telefonu vai skriet pāri ielai.

šo diskusiju*

Cilvēkus nešķiroju, iespēju robežās palīdzētu ikvienam nelaimē nonākušajam. Pieeju klāt arī tad, ja redzu, ka cilvēks ir apmaldījies utml.

Winterra, man bija gandrīz vai identiska situācija, tikai ar mani "gribēja iepazīties" viens nenormālais/dzērušais. Skrēja pakaļ pa visu rajonu līdz es nonācu pieturā, kur stāvēja vairāki vīrieši un pusmūža sieviete. Es sāku bļaut uz to nenormālo, lai liek mani mierā, centos pievērst apkārtējo uzmanību, bet visiem pilnīgi vienalga bija, tikai skatījās uz bezmaksas cirku. Beigu beigās pienāca autobuss, tad gan pusmūža sieviete palika baigi drosmīga - pateica pāris vārdus tam vecim un fiksi ieleca iekšā.

Kaut kā stulbi liekas, it īpaši skatoties uz tiem vīriešiem, kuri stabili varēja to veci pie vietas nolikt.