Dzīvošana kopā

Pēc 2 mēnešiem!

Pēc 2.randiņa :) Nebija iniciatora, tā vienkārši kaut kā sanāca... Pirmos mēnešus dzīvojāmies pa 2 dzīvokļiem. Kad bijām kādu pusgadu kopā, pārcēlāmies uz Rīgu un tagad dzīvojam jau labu laiku te. Viss kaut kā ļoti viegli un dabiski notika.

Es lasu meiteņu pieredzi un man šķiet tik ātri sāk kopdzīvi

Tas ir tas saucamais klikšķis, uzskatu, ja ir patikšana un ir tā īpašā sajūta, ko tur marinēt?
Tagad esam precējušies un viss notiek, tā kā lēmums uzsākt kopdzīvi pēc 2 nedēļām bija ļoti laikā :D Jo ātrāk uzzina, kāds cilvēks ir ikdienā, sadzīvē, jo labāk un ātrāk var aprast vai varēsi sadzīvot ar viņu vai nevarēsi, nevis pēc 5 gadiem sāk dzīvot kopā un secina, ka tomēr nevar sadzīvot, jo tas tracina, šitas tracina. Laiks ir izšķērdēts. Tās ir manas domas. :D

Tā tīri oficiāli nebija dien, kad sākam kopā dzīvot. Bet kopš iepazināmies, gandrīz ik pēc dienas, es pie viņa nakšņoju, un tad pēc kādiem diviem mēnešiem pavisam

Mums arī viss kaut kā ātri notika, gandrīz uzreiz tā pat viens pie otra palikām un nebija vajadzības iegādāties kopēju dzīvokli līdz pēc 2 gadiem atnācām uz Rīgu un tad šitais ir kopīgs.

Vēl nedzīvojam kopā (2gadus esam kopā), bet viņš jau kādu laiku ir iniciators un savas dzīvesvietas atslēgas man bija devis gan iepriekš, gan tagad ir iedevis. Neatceros, pēc cik ilga randiņu posma viņš par to sāka ieminēties, bet tobrīd nebija iespējas, lai gan bija vēme. Šobrīd atkal ir otrādi...
Īstenībā šis jautājums man tagad ir baigi aktuāls.

Tā tīri oficiāli nebija dien, kad sākam kopā dzīvot. Bet kopš iepazināmies, gandrīz ik pēc dienas, es pie viņa nakšņoju, un tad pēc kādiem diviem mēnešiem pavisam

++

Agī, vēlme pazudusi, jo šķiet, ka nebūs īstais?

Parfait - ne jau tur tā lieta, vienkārši nezinu, kāpēc ir tā stulbā sajūta, ka nesadzīvosim, jo ļoti daudz kašķēsimies par sadzīviskām lietām. Tāpat jau kopā nedzīvojot pēdējā laikā ir daudz kašķu...

Es laikam te būšu rekordiste - pēc 6 gadu attiecībām noīrējām savu pirmo dzīvokli. Tas bija apzināts lēmums, jo slapstīties pa vecāku mājam apnika. Drabs abiem bija, ta ka nekas netraucēja.

Kucinja man pazīstamie jau 7 gadus kopā, bet vēl ''slapstinās" pa mājām , takā tas laikam ir normāli.

Mēs sākām džzīvot kopā pēc 4 mēnešiem. Par to domājām jau kopš pirmās nedēļas.:)

Precīzi neatceros. Kad arvien vairāk laika pavadīju pie viņa nevis mājās, tad arī sākām. Pēc kādiem pāris mēnešiem laikam.

Mums jau rit 5 gads k'ir attiecības, bet kopā vēl arvien nedzīvojam.

Pēc gada un 2 mēnešiem. Mums likās, ka nav nekur jāsteidzas un jāizbauda randiņu un tikšanās periods, jo tas ir kaut kas īpašs.

Par to sākām runāt, kad kā pāris bijām kopā tikai nedēļu, bet dzīvokli atradām tikai vēl pēc mēneša. Iniciators bija viņš.

Viņš bija iniciators; jau pēc pirmajām tikšanās reizēm par to runāja.
Kopdzīvi uzsākām pēc pusotra gada kopābūšanas :) lai gan jau līdz tam lielāko daļu laika pavadījām kopā, arī daļa manu mantu bija pie viņa.. kopādzīves uzsākšana bija organiska! :)