pasenākos, kaut arī nemaz ne tik senos laikos psiholoģijas pionieri cilvēkiem mērīja attālumus starp acīm, galvas apkārtmērus un pētīja ķermeņa tipus, lai veidotu sistematizētus raksturu, temperamentu un to saistību ar fizisko izskatu aprakstus. Kādubrīd cilvēki tiem ticēja. Bija laiki, kad sievietes sev no pieres atskuva matus, jo augsta piere "liecināja" par gudrību. Pagāja laiks un šīs teorijas tika atzītas par muļķībām. Tomēr šis tas palika, piemēram uzskats, ka apaļīgie ir draudzīgi un omulīgi, kārnie kašķīgi, jo vienmēr izsalkuši, savukārt muskuļotie ir ar sevi pārņemti. Ka blondīnes ir stulbas, bet melnie - kriminālas uzvedības. Vai kaut kā tā.
Varbūt arī šī galvu mērīšanas metode būtu bijusi derīga, ja tiktu salīdzināti reāli dubultnieki. Man ar šādu cilvēku atrašanu veicas un ziniet - viņiem ir ne vien līdzīgs izskats, bet arī dzīvesstils un domāšana. Runasveids, hobiji, stils apģērbā... Biedējoši daudz. Ir redzēti tik līdzīgi cilvēki, ka rodas sajūta - es esmu Matrixā un šis ir kaut kāds gļuks.
Lasīju, ka mums katram pasaulē esot 6-8 šādi līdzinieki, bet ar straujo populācijas augšanu šis cipars varot palielināties. Viena no manām līdziniecēm ir visai slavena, es uz viņu skatoties redzu, kā es izskatīšos pēc gadiem 10, jo vina ir vecāka. Un man ir patīkami lasīt viņas grāmatas vai skatīties intervijas, kurās viņa būtībā saka man priekšā, kā tik galā ar šīm vai tām situācijām, jo arī es eju caur līdzīgām lietām.