cik bieži jūs grūsta utt. sabiedriskajā transportā?

Bet kā var būt, ka visas tās tantiņas ar nu tāāāāādu sparu skrien iekšā autobusā/tramvajā, ar lieliem vēzieniem var izgrūstīt apkārt esošos, bet nav spēka, lai nostāvētu?
Ja jābrauc neilgi, es nemaz nesēžos, jo negribu krāmēties ar sēdēt gribētājiem. Ja arī sēžu un autobuss ir pilns (ar to domāju - nav nevienas brīvas vietas, nevis kāda konkrētā iecerētā ir aizņemta) palaižu tos, kuri, manuprāt, ir pelnījuši. Piemēram, jaukās tantiņas, varbūt vienkārši kādu, kurš izskatās, ka ir vairāk noguris par mani, parasti neko nesaku, pieceļos un aizeju stāvēt, tālāk ir viņu izvēle - sēdēs vai nē, bet vieta ir brīva.
Ja purpina, kāda es neaudzināta, ka nepalaižu, man ir vienalga, jo pēc, piemēram, 9h darba dienas uz kājām ar muguras traumu (tā arī lasīt - traumu, nevis problēmu no nepareiza dzīves veida utt.) arī es jūtos pelnījusi apsēsties, jo par transportu tomēr arī es maksāju...
Vēl piebilde - nekad autobusā neviens vīrietis mani nav palaidis apsēsties un nekad to arī neesmu gaidījusi, nedomāju, ka tas būtu jādara, ja abi ir cilvēki bez apgrūtinājumiem (bērns uz rokām, bērns puncī, redzamas veselības problēmas utt.).

Nu Ja kads spardas transporta, tas gan nav labi. Jasauc policija tad, ne janoraksta uz visiem vecukiniem to un telot iemigusus, kad pie apvarsna paradas kartejais jusu pakalas celajs, kurs grib ienemt jusu vietu. Mums tacu LV 100gadi japavada cela no viena punkta lidz otram,nedod diez to gabalu kajas pastavet. Visas kaites Ka liktsbklat no stavesanas transporta, ne no neveseliga uztura, mazkustiga dzivesveida utt.

zaptesburka - atbildot uz Tavu jautājumu - večukiņi, tomēr, ir mazākumā un tādu incidentu neatminos gan. Tantiņas gan ir piesarkušas un teikušas - paldies, meitenīt, nevajadzēja pūlēties, bet tomēr apsēžas tīri priecīgas.
Atbildot uz Tevu repliku. Diskutēts, parasti, tiek par vairākumu, ne izņēmumiem. Tad nu, mīļā, tas izklaidējas klubos u.c. saviesīgos *pasākumos* un tās pašas masas pārvietojas ar sab. transportu; es necenšos nevienu privāti aizskart, bet nu neesam mēs pārdesmit cilvēku nācija, lai vairums neveidotu likumsakarības.

Mani ari ir grustijusi transporta, nelaidusi ar ratiem stavet mums paredzetaja vieta, grutniecibas laika esmu nolamata par bezkaunu utt. Un ? Es joprojam laizu apsesties vecakus cilvekus Un nepusu no musas ziloni,nefantazeju un nezeloju sevi.

Es pateikšu vēl arī tā - nekad neesmu laidusi un nekad nelaidīšu arī nevienu ar georga lentītēm, utt. Tas - attiecībā uz to "tantiņu šķirošanu". Ja tās ir parastās sēdvietas, tad tas ir tikai labās gribas jautājums, nevis pienākums kādu laist sēdēt savā vietā, par kuru arī esi samaksājis. Kā jau minēju, parasti tomēr laižu, tomēr uzskatu, ka varu arī izvēlēties, kuru laist un kuru nē.

Kādā sakarā kāda tantiņa jālaiž apsēsties tikai tāpēc, ka viņa ir gados? Nu piedodiet, atvainojiet, es nebūšu pieklājīga pret cilvēku, kurš nejēdz cienīt nevienu citu, bet sevi ierindo kā pasaules nabu. Ir tādas tantiņas, kuras stāv blakus un kurām var redzēt, ka ir grūti nostāvēt, vai ar smagiem maisiem, vai tādas, kuras prot palūgt, lai viņas palaiž- jā, ok, nav problēmu! Parasti tādos gadījumos man pat nav jālūdz. Bet tajos gadījumos, kad kāda, atvainojos, vecene, transportam apstājoties pieturā, pasažieriem neļauj pat izkāpt un izgrūstot pārējos ar savām tirgus tašām laužās cauri pūlim lai tikai pirmā tiktu iekšā, nosauc jauniešus/tes par ielasmeitām/narkomāniem jo viņi sēž- Man vienalga cik viņai gadi, cieņu cilvēkam ,kurš nejēdz cienīt citus, neizrādīšu.
Vēljovairāk nevaru saprast, kāpēc, ja viņām brīva visa diena, viņas galvenokārt izvēlās braukt tajos laikos, kad citi dodas uz/no skolas/darba. Brauktu nedaudz vēlāk no rīta- tiktu sēdēt kautvai pa 5 vietām, nē, šīm jāspraucas transportā 7 no rīta un jābļauj ka citi nevar palaist apsēsties. Vnk ko?

Es pieturos pie uzskata, ka veci cilvēki nav jāciena tikai tāpēc, ka viņi ir veci. Jo vecums ir vienīgā lieta, ko mēs varam iegūt, neko nedarot. Parasti cenšos apsēsties pie loga, spraukties garām blakussēdētājam kundzītēm parasti nav vēlmes.

Visas kaites Ka liktsbklat no stavesanas transporta, ne no neveseliga uztura, mazkustiga dzivesveida utt.

No kā ir kaites, nav svarīgi, viņas ir un tas ir tas. Tam pensionārama rī nostāvēt grūti, jo fiziskā forma nav un kates kaudzēm, kamēr pasaulē piemēru netrūkst tādiem 60gadniekiem, kas ir žiperīgi un nostāvētu kājās arī garāko RS maršrutu - Bolderāja/Pļavnieki.
Cilvēka veselības stāvokli nenosaka viņa vecums, bet gan dzīves apstākļi kopumā, pie kam, lai kā labpatiktos teikt, ka visa vaina neveselīgā uzturā un mazkustīgā dzīvesveidā... Es varu ar kājām merīgi no centra izstaigāties uz Pļavniekiem, šāda pastaiga man aizņems stundu, taču pēc tās es jutīšos daudz labāk, nekā pēc tām 30 min 22 trolejbusā. Staigāju es daudz un bieži, taču nostāvēt kājās sabedriskajā es nevaru.

Vispār, ja tā padomā... Kāpēc tās tantes savos 60 nevar nostāvēt kājās? Vai tikai ne tāpēc, ka jaunībā sevi nodzina? Ne tikai stāvot kājās autobusos, bet vispār. Kurš cits pažēlos sevi, ja ne pats? Un tad brīnās, ka vecas tantes ir kašķīgas.

Ir bijuši gadījumi, kad pēc naktsmaiņas, skolas un kursies negulējusi braucu uz nākamo naktsmaiņu, pusmiegā pārgurusi sēžu transportā, un no muguras kāda ome ar zivju maisiem parauj matus un uzbrēc lai es, neaudzinātā jauniete, narkomāne, mauķele, palaižu nabaga omi apsēsties (kura pirms tam izgrūstījusi pārējos pasažierus uz pusei iemaukusi ar savām tašām). Nu ja dažuprāt, es tagad esmu neaudzināta, jo nepalaidu viņu apsēsties, nu, labi, drīzāk pat lepojos ar to, ka man kāds lieka vārds neizspruka.

Te viena minēja, ka arī mēs būsim vecas tantiņas utt.
Nu tad varu teikt to, ka tad kad es sākšu novecot, zinot sevi, es to ātrāk uztveršu kā apvainojumu, ka man piedāvās vietu, nekā ko labu. Tas nozīmēs, ka ne tikai spogulis melos manus patiesos gadus, bet arī apkārtējo acis :)

Par pārējām kas laiž un nesūdzas par grūstīšanos-godīgi, iespējams, jums, vienkārši, sabiedriskās telpas komforta kvalitātes līmenis, emocionālais līmenis ir zemāks, savukārt augstāka tolerance. Tas nav apsveicami, bet nav arī peļami.

Meitenes, varu pateikt tikai to, ka labi cilvēki pievelk labus cilvēkus. Slikti - sliktus. Tātad ja Jums regulāri kāds brauc virsū un grūsta, kaut kas ar Jums nav kārtībā. Varbūt jāsāk mainīt sava attieksme pret cilvēkiem un dzīvi, vispārībā? Jo vairāk labu darīsiet, jo vairāk laba notiks ar Jums. Ja patīk būt čūskām, ar sevi neapmierinatam un kompleksainām (jo kā mēs visi zinām, Laimīgs cilvēks un ar sevi, dzīvi apmierināts cilvēks, nekad neizturēsies tā kā lielākā daļa komentētāju), tad tā tik turpināt! Bet vienmēr ir iespēja mainīties. Un pašam būs vieglāk dzīvot. Ceru, ka izdosies!

iespējams, jums, vienkārši, sabiedriskās telpas komforta kvalitātes līmenis, emocionālais līmenis ir zemāks,

Hmm, divains spriedums. Par kadu komforta kvaliates limeni te var runat sabiedriskaja transporta ? Ja, Es nejutoscerti sedet Un neprotu telot iemigusu, ja man blakus stav pensionars. Citiem pie kajas un man to nesaprast.
Es vnk tik loti neieciklejos uz to negativo, tiesi otradi. Pareizi Katina saka jamaina attieksme. Te tak palasot dazus komentarus var just to attieksmi pret citiem. Nu neticu,Ka visi slimi, visus grusta,sparda un visvisadi abizo.

Grūstīt jau nu nē,bet žņaugta sabiedriskajā gan esmu.
Ar tantukiem ir tā,ka tās,kas skatās ar urbjošu skatienu,var,atvainojos,iet dirst.Normālas omītes parasti palaižu.

Reti braucu ar sabiedrisko. Ja braucu, tad parasti stāvu kājās, jo tā ir vieglāk tikt līdz durvīm, kad jākāpj ārā. Tajos gadījumos, kad ir nācies braukt slimai, izmantoju iespēju sēdēt (ja tāda ir).
Tie bļaustīgie un it kā vārgie babuļi parasti absolūti nospļaujas par to, kādam varētu būt slikti, nogurums vai īpašs stāvoklis. Ieskrien sabiedriskajā kā viesulis, izgrūsta visus un tad sāk tēlot vecu beku, kurai spēka nav :D Tādi, protams, nav visi pensionāri, bet skaits pietiekoši liels. Un tādus sēdēt nelaidīšu nekad - ja bļaustīgās pensionāres neciena citus, citiem nav jāciena viņas. Punkts. Iepriekšminētā parādība ar piesiešanos sēdošajām jaunietēm, nevis vīriešiem, arī ir kaut kas fantastisks :D

Piekrītu Mi Amor un Kaitiņa. Iedomājos pilnīgi to pašu. Nekad neviens sabiedriskajā neesot mani grūdis, bubinājis virsū vai ko citu. Laikam tiešām manas prasības ir zemas vai arī nepievēršu uzmanību kam tādam.

Savukārt man pat mazliet smieklīgi lasīt tos attaisnojumus no jaunu meiteņu puses par visām slimībām un kaitēm. Nestrīdos, ka jaunam cilvēkam var arī būt slikti, bet, ja jauniem paliek slikti pārpildītā transportā vasarā vai jebkurā citā gadalaikā, tad vecam cilvēkam tas ir panesams vēl trakāk.

Es vienmēr palaižu pensionārus apsēsties, nešķirojot un neizvērtējot, vai viņš/viņa ir pietiekami vecs, lai es to pagodnātu ar savu vietu. Laikam tāpēc attieksme arī citādāka.

Nu tad varu teikt to, ka tad kad es sākšu novecot, zinot sevi, es to ātrāk uztveršu kā apvainojumu

Nu jā.. to vecumu, kad sāk palaist sēsties, diez vai iespējams būs nomaskēt. Un tur nav nekādas saistības, ka redz, grumbas zem acīm. Diez vai 70-80 g.v. pensionāre varēs to paslēpt vai arī apvainosies, ka viņai vietu iedod, jo, redz, viņa savā prātā uzburusi, ka izskatās tikai uz 50.

Iesaku iedomāties tās vecās tantiņas vietā savu vecmāmiņu un iedomāties to, ka kāds pret viņu izturas tā kā izturaties Jūs. Un varbūt viņa nemaz neskatās ar "caururbjošu" skatienu vai ko tur vēl, bet Jums pašām ir bijusi slikta diena, kā rezultātā visu, kas ar Jums notiek, uztverat saasināti

Kā to nosaka Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.165 Par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu:

5. Priekšrocība iekāpt sabiedriskajā transportlīdzeklī un ieņemt sēdvietas ir personām ar funkcionāliem traucējumiem, gados veciem cilvēkiem, grūtniecēm un pasažieriem ar bērniem līdz 7 gadu vecumam.

Līdz ar to vecajām tantiņām ir tiesības iekāpt pirmajām. :D Grūstoties viņas vienkārši cenšas ievērot savas ar pašvaldības noteikumiem nostiprinātās tiesības :D
Un priekšrocība ir uz visām sabiedriskā transporta vietām, nevis tikai uz dažām, kas ir priekšā.

Pati vienmēr palaižu tantiņas, grūtnieces, sievietes ar maziem bērniem utt. :) Nesaskatu tajā problēmu.

Nu jā.. to vecumu, kad sāk palaist sēsties, diez vai iespējams būs nomaskēt. Un tur nav nekādas saistības, ka redz, grumbas zem acīm. Diez vai 70-80 g.v. pensionāre varēs to paslēpt vai arī apvainosies, ka viņai vietu iedod, jo, redz, viņa savā prātā uzburusi, ka izskatās tikai uz 50

hahaha sasmīdināji. Pārprati visos iespējamos veidos, kā var pārprast. Emocionālā attieksme-neskriet pa durvīm iekšā, nemest mantas uzreiz krēslā, netēlot nomocītu pensionāri. Fiziskā aktivitāte- vienmēr sportot,būt aktīvai un nepalaisties.
Viegli būt jaunai sirdī un ķermenī arī ar visām grumbām sejā. Sejas rievu dziļumam, nav jāatspoguļo dvēseles trūdēšana.

Veci cilvēki arī ir dažādi. Vietu var palūgt pieklājīgi. Redzu bieži vecus cilv. atsakamies no vietas. Ir redzētas situācijas, kad teiksim sieviete ar daudzām somām vai bērnu palaiž vecu cilv. apsēsties un tantiņa pasaka, ka labprāt paturēs tās somas vai bērnu sev rokās - savstarpēji palīdz. Vecums nav un nekad nebūs attaisnojums, lai izturētos rupji.

Turklāt veci cilvēki arī ir dažādi izturīguma ziņā, es pazīstu daudzas omītes, kas tiešām no vietas u.tml. "atvieglojumiem" atsakās, skrien, dara dārzu darbus utt. Ne visas ir tādas nevarīgās un nespējīgās, ne visas kļūst rupjas, jo, lūk, vecums klāt, slimības ir un dzīves pieredze smaga. Kā jau teicu, vecums nav attaisnojums sliktai audzināšanai un riebīgam raksturam.

Turklāt.. man vienmēr ir nomocījis jautājums - kur brauc tās funkcionēt nespējīgās tantiņas ejošākajās stundās? Vai cilvēkam, kurš slikti jūtas, nespēj nostāvēt sab. transportā utt. un kuram nav ne jāmācās, ne jāstrādā, obligāti jābrauc kaut kur un tieši tajās cilvēku piepildītākajās stundās?