Ļoti atkarīgs no klases kolektīva, lai kā to negribētos teikt. Ja ienāk jau stabilā kolektīvā, ir grūti adaptēties tajā. Bet ,ja kolektīvs veidojas no jauna, tad sākumā jāparāda sava inciatīva.
Piekritīšu visām , kas teica - '' Esi Tu pati " , bet ar piesardzību sākumā, lai vari redzēt , kuri būs tavi kolēģi un kuri tikai cilvēki, kuriem vienmēr nebūs ko darīt , vērps intrigas. Katrā kolektīvā tādi ir, bet ar laiku var pielikt pie vietas.
Runājot no savas pieredzes , pamatskolas pieredze man bija traka, jo pārgāju no vienas skolas uz otru, lai visu sāktu no jauna, mācības bija ļoti svarīgas. Nācas pamest draugus un iet savā mērķa virziena. Protams ieguvu pret effektu, tad nesadraudzējos ar nevienu, lai cik gribēju, bet mācības progresēju.
Pienāca vidusskola, manā klasē bija 5 puiši ar 15 meitenēm. Izbaudīju pamatīgu meiteņu peripētijas un visādas citādas lietas, bet man tad palidzēja, kad biju es pati un parādiju, kad man ir mugurkauls un pašai savs viedoklis. Mani neviens nevarēja pakļaut kā aitu.
Esmu kopš tā laika palikusi saviem ex klasesbiedriem - izpalīdzīga, cītīga, nekad nebaidījos zaudēt, sirsnīga, patiesa. Ar to mani respektēja.
Bez tam , tagad ir nebeidzamie , daudzie pulciņi, varbūt ar kādu jaunu klasesbiedru sadraudzējoties ej uz kādu pulciņu, pastiprināsies kontakts :).
Visādi citādi, veiksmi!