Dzīvoklis izsolē

Kaapeec gan ne, ja dziivoklis labs?

ja lēts un labā stāvoklī tad droši vien ka jā

Atkarībā no tā, cik maza ir tā ārkārtīgi zemā cena.

Par pāris tūkstošiem noteikti pirktu, par lielāku summu ne, jo šobrīd ir citas sfēras, kurās ieguldīt. Tas tā, konkrēti par mani.

jāskatās, vai nav vēl kāds āķis. Nevar būt tā, ka pēc kundzes nāves dzīvoklis pāriet mantojumā kādam bērnam? Lai nesanāk beigās tiesāšanās..

Viss ar atkarīgs cik tas tantuks vecs un nevarīgs, jo reāli varbūt šī izdomājusi nodzīvot līdz 110 gadiem :D bet ja tiešām būtu pa zemām cenām tad mēģinātu.

Ja dzīvoklim ir vairākas istabas un pensijas vecuma cilvēks dzīvo vienā istabā un pārējās var izīrēt, tad pie noteiktu apstākļu sakritības varētu mēģināt iegādāties.

Ja ar atrunu, ka šis pensionārs nav tiesīgs dzīvokli atstāt kādam mantojumā - kāpēc ne? Pietam, ja jums ir brīvi līdzekli, un īpašums tiks iegādāts nākotnes plāniem, pirktu 100%.

Nevar būt tā, ka pēc kundzes nāves dzīvoklis pāriet mantojumā kādam bērnam?

Ja ar atrunu, ka šis pensionārs nav tiesīgs dzīvokli atstāt kādam mantojumā - kāpēc ne?

Nē, nē- tur par mantošanu vairs nevar būt ne runas. Mantot var tikai to, kas pieder aizgājejam- šajā gadījumā dzīvoklis tantukam nepieder, tas vnk ir apgrutināts ar tādu kā požizņino īres tiesību! Attiecīgi šis dzīvoklis pēc izsoles tiek noreģistrēts Zemesgrāmatā uz jaunā īpašnieka vārda + tiek reģistrēts apgrūtinājums (šīs te tiesīabs dzīvot īpašumā līdz savai nāvei). Kad tantuks nomitrst- nes uz Zemesgrāmatu miršanas apliecību un viņi dzēš šo apgrūtinājumu. Un viss ir čiki puki:)

Es laikam nepirktu, jo sanāktu apzināti vai neapzināti visu laiku gaidīt, kad tad tantuks "atstieps kājas". Diez vai cilvēks, kas tādu dzīvokli nopērk, bez mazākām emocijām ir gatavs gaidīt 10, 20 un varbūt pat 30 gadus. Un, lai arī kā man gribētos par sevi pateikt, ka man tāda cerība, ka tantuks ātrāk nomirs, lai varu ātrāk ievākties, pat prātā neienāktu, esmu pārliecināta, ka agrāk vai vēlāk ienāktu gan. Un ne tikai man, bet 99% šāda dzīvokļa īpašnieku.

Nu, ja man būtu nodrošināta dzīvesvieta uz tiem 30 gadiem un par to pat nebūtu jāsatraucas, tad iespējams, ka tomēr nopirktu.

cik veca tá tantinja? ja vinjai lídz 100 gadiem vél 30-25 palikushi, noteikti nepirktu. bet ja tá tantinja táds sakarígs cilvéks, varbút...ja bútu iespeja tur ielaist vél kádu írnieku... bet nu ja tá vispárígi - variants nav forshs - sanáktu tá ká neapzináti gaidít vinjas návi....

Tantikam cik gadu? Ja dzīvoklis ir sērija veida mājā, tad visticamāk ne pati māja, ne dzīvoklis nekad nav remontēti. Nu tad rēķinam, ka pēc tantuka aiziešanas remontā jāieliek ap 10k EUR par vienistaba dzīvokli. Mājai jumts, kanalizācija, ūdensvads arī kādreiz būs jāmaina. To kā īpašnieks, maksāsiet jūs nevis tantuks (īrnieks). Nu tad tā labā cena par kuru pirkt būtu līdz 5k EUR Rīgā. Vairāk personīgi es nemaksātu.

Un vēl rēķinies, ka tantukam var pēķšņi uzrasties kādas dzīves vietā deklarētās personas, un tad varēsi vēl gadiem tiesāties par to izlikšanu.

Ne

Es ieteiktu skatīties uz situāciju pozitīvi - nopirktu dzīvokli un "aizmirstu par viņu", nedomājot par to nāvi. Iespējams tantukam pat paveiktos, kad ir tāds dzīvokļa īpašnieks, nevis citi - kam dzīvoklis būtu reāli nepieciešams un viņi terorizētu vecenīti, censtos noindēt vai citādi dabūt ārā.

Daudzi citi kritēriji - rajons, dzīvokļa stāvoklis, nākotnes perspektīvas - apskatītu šo pirkumu no visām pusēm, un ja viss apmierinātu, iegādātos kā labu investīciju nākotnē, ja to atļauj brīvie līdzekļi.

Nepirktu. Kamer sagaidis tantes naavi, piedosanu, tikmer tai majai var kristies vertiba vai pat vel launak - sabrukt utt. Tantuks pats var s*dus dzivokli sataisit - savilkt visadus bomzus, citus pensionarus un par tantuka naaves veel sanaks ar tiem ciiniities. Uzradisies potencialie mantinieki, kas apstrides pirkuma ligumu un uz tiesam vien pateresi vairakus gadus. Variantu daudz, kas varetu notikt liidz tantes naavei, tapec es pasaudzetu savus nervus un naudu, un izsole labak skatitos dzivokli bez jebkada apgrutinajuma.

Ja ar atrunu, ka šis pensionārs nav tiesīgs dzīvokli atstāt kādam mantojumā - kāpēc ne? Pietam, ja jums ir brīvi līdzekli, un īpašums tiks iegādāts nākotnes plāniem, pirktu 100%.

pilnīgi piekrītu. ja man būtu brīvi līdzekļi un dzīvot arī kur jau būtu, noteikti pirktu.

bet tiešām.. ja tā ir sērijveida māja, kas celta 70tajos, tad jārēķinās, ka pēc tiem 20-30 gadiem tā var būt jau nojaukta/nobrukusi..

nezinu sīkumus, bet ļoti iespējams, ka to veco cilvēku var iztiesāt ārā no dzīvokļa. ja sirdsapziņa klusē. bet lielākā daļa lēto izsoles dzīvokļu ir ar līdzīgiem ''apgrūtinājumiem''. varbūt īres līgumu var atzīt par fiktīvu.

Atkarīgs no daudziem faktoriem: iemītnieka vecuma, dzīvokļa cenas, pieejamajiem naudas līdzekļiem, noteikti jāskatās kāda māja un atrašanās vietas, utt. Vai esi gatava turpmākos 20 – 30 gadus ieguldīt savu naudu dzīvoklī, kuru nevari izmantot? Kaut to pašu NĪĪ nomaksāt, ja vēl kāds remontiņš vajadzīgs, utt.

Komunālie maksājumi un N.Ī nodoklis ta uz dzīvokļa īpašnieku! Un dzīvokļa lietošanas tiesība līdz mūža galam saucas personālservitūts!

Vai dūdiņas, kuras te kladzina par bērnu mantošanu maz saprot īpašumtiesību konceptu?:) Nopirkt nozīmē, tas ir mans, un nomirstot man svēšam cilvekam tas nepārstāj būt mans!