ēdu neparastas lietas :D

Man ir tieši tas pats. Un agrak tak neslimojam. Nu ok. ari tagad neslimoju, bet uzmanos gan:D

Gogel-mogel gan dikti garšīgs. :D Lai gan nespēju vairs ieēst arī to. Bērnībā ņamma bija. Tas pats ar visām garšīgajām mīklām un garnējumiem, bet ar tiem vēl var panašķoties.
Jēlu gaļu esmu ēdusi un pat ļoti garšīgi - tartaru. Njom, njom. Bet vairs gaļu neēdu, tā kā tik atmiņām padaidām. :)

Jēla zivs - forele un lasis tikai. (Bet ir gadijušās nedakūpinātas pusjēlas butes - arī tās esmu ēdusi tātad. :D Protams, varēja apcept, bet ko nu tur, gribējās ātrāk apēst. )

Es laikam esmu cilvēks, kurš iekšā nevar iedabūt neko, kas acīm izskatās pretīgs.


T.i. - cūku kājas, ausis, šņukuri, nēģi utt. :D

Kad pie rokas nav kārotajam ēdienam paredzētās atribūtikas, vai arī vienkārši nav naudas un līdz nākamajai jāgaida nenosakāms laika periods, sāku izgudrot visdažādākās receptes un recepšu variācijas. :D Piemēram, vakar sacepu kartupeļu pankūkas no aplejamās kartupeļu biezputras un olām. Ir gadījies krietni ierūgušo ievārījumu pārvērst puslīdz ēdamā ķīselī, pieliekot klāt piciņu burkā sakratīta putukrējuma. Un tā. :D Lai gan nenosauktu tos par ikdienas paradumiem, piekopjamiem tāpēc, ka baigi garšo, bet tāpēc, ka citu variantu nav. :D

man garso saldumi ar kauseto sieru,it ipashi pranjiki.

Oj gogel mogel garšīgs.. nezinu gandriz nevienu kas tadu nebutu edis

Es laikam esmu viena no retajiem, kas šo brīnumu nekad nav ēdusi un kategoriski atsakos pat pagaršt.
Nezinu, kapēc, bet kaut kas man aizliedz likt mutē jebko, kas manām acīm nepatīk vai vienkārši liekas, ka nebūs garšīgs.
Tapēc es daudz ko, ko agrāk nemaz neesmu ēdusi, nemēģinu pagaršot - prāts vienkārši ir iedomājies, ka tas nav garšīgs un viss :D

haha, es būtu tīri priecīga ja man milti vai sausi griķi liktos kā baigais našķis :D :D

Nezinu, man bernībā nemaz neprasījās visu nogaršot, tāpēc nezinu kā lielāka daļa produktu garšo termiski neapstrādāti. Mna pat mīklu neļāva daudz ēst, kur nu vēl miltus. :D Jēla laba gaļa man garšo (ar garšvielām, protams).

Es ēdu visādus augus, dārzā man visu patīk nogaršot - sākot ar čiekuriem beidzot ar rozēm. :D Bet nu nav tā, ka, ja draugs uzdāvina rožu pušķi, tad to noēdu. :D

Beerniibaa vecmaaminjai regulaari tulpes apgrauzu. Taam ir garshiigas lapas.

Nazīc , tulpes vai tik nebija indīgas? :D

Man liekas,ka bija. :D

Svaigi sipoli , nomm nomm

Man garsho VISAS miiklas. Veel nekad neemsu pagarshojusi kaadu, par kuru neesmu sajuusmaa. Arii saaljaas. Taapeec izvairos cept lietas, kur jaagatavo miikla, jo zinu, ka man nav gribasspeeka un vismaz treshdalja miiklas nonaaks man veederaa un peec tam saapees veeders un buus ljoti ljoti suudiigi. Es to zinu, bet taapat eedu :D

No jeelaam galjaam man garsho tikai liellops, mazliet uzeedu, kad gatavoju. Ja eedam aarpus maajas un pasuutu liellopu tad ir vai nu carpaccio, tartars vai arii "zils" steiks.

Jeels lasis un foreles arii ljoti garsho.

neko tādu nevaru iedomāties... Ja nu vienīgi zaķkāposti pa taisno no pļavas! Bet tas jau arī tikai bērnībā.

Ā! Man garšo raugs. Varu apēst visu paciņu uzreiz tīrā veidā.

Izlasīju visu diskusiju, pretojoties visai dīvainai sajūtai savā kuņģī.
Nav apvainojums meitenēm, bet es te gandrīz apvēmos. :D Nenosodu jūs, arī es esmu nogaršojusi gan kaķu barību, gan suņu barību, esmu nogaršojusi ziepes un smaržas, bet paraduma ēst jēlu gaļu, zivi, neceptus / nevārītus pelmeņus man nav. Es pat savā kuņģī nevaru iedabūt aknas, sirdis, nieres un citus orgānus, kurus sabiedrībā pieņemts ēst, tāpat nevaru ciest, ja gaļa, ko ēdu, ir asiņaina.
Vienīgais, ko varu ēst jēlu, ir piparkūku mīkla, bet arī ne daudz, jo tad mēdz palikt slikti, patiešām slikti.. :D
Gogelis mogelis ir ēsts, bet, kad pēdējo reizi taisīju, nevarēju visu apēst, likās pārāk trekns un visu rāva uz augšu.. :D Tagad olas vispār ieēst nevaru - slikti metas jau no domas vien.. :D
Vienīgais, iespējams, dīvainais ēšanas paradums man ir tas, ka es dodu priekšroku sojas desai, nevis parastajai, konkrētāk, tai % desai, kuru pārdod Super Neto. Varu apēst visu uzreiz, nu tik garšīga. :D Tāpat arī sieru varu ēst un ēst, un ēst, esmu baigā sieramīle. :D
Secinājums? Man uz neordināriem ēdieniem ir vājš kuņģis. :D

bellakilla, sasmējos par to kaķi :D

Bet par diskusiju.. neēdu neko, kas te bija pieminēts. Jēla gaļa, zivis, pelmeņi, kaķu barība.. Šausmas un pat murgos nevaru iedomāties, ka stumtu magā šo pārtiku.. Bet jā, gaumes dažādas :D

Es arii eedu jeelu galju, zivis bez nekaa un dievinu svaigas baravikas. It iipashi sagrieztaa veidaa ar saali un rucolas salaatiem un parmezana sieru. Vispaar es eedu gandriiz visu.

Mežā uzreiz ēdama ir lielā dizsardzene ( tikai cepurīte )

vai tad édama nav saulsardzene? dizsardzene ir briesmígi indíga

Lai gan ēdienu ziņā esmu ļoti izvēlīga un cimperlīga, man ļoti garšo svaigi sīpoli, bez nekā (New York komentārs atgādināja to, pilnīgi sagribējās aiziet un pagrauzt :D), svaigi nomizoti kartupeļi, mīklas arī vienmēr ķeksēju no bļodas un apēdu daudz, salda vai sāļa, nav nozīmes. Agrāk ļoti bieži ēdu makaronus ar krējumu, apkārtējie brīnījās. Olu dzeltenumu ar cukuru arī esmu ēdusi, garšīgi.

Bet jēlu gaļu vai jēlas zivis, sēnes? Iuuuuuuu. :D
Vairākas reizes esmu redzējusi/dzirdējusi, ka daži ēd sausu roltonu. Vienkārši nograuž visas tās nūdeles sausas.

Aaa, veel man ljoti garsho svaigas, nevaariitas bietes un veel jo vairaak, to sula kopaa ar siipolu sulu un pipariem. Njam.

Nezinu, nepazīstu nevienu cilvēku sev apkārt kurš ēstu to pašu ko es, tāpēc gribu zināt vai tas ir normāli.

Relax. Pasaulē ir cilvēki, kuri dzer ikdienā asinis, ēd krītu/smiltis.

Esmu ēdusi jēlu gaļu, cenšos neēst, lai neiedzīvotos manā vēdērā kaut kādi nelūgti viesi. :D Varu ēst zaļus kartupeļus, garšo un vispār jau - veselīgi :)