Smēķēšana

Nee

Nē, ja kaut ko daru tad priekš sevis!

Tā jau no atkarības utt. viedokļa nemāku spriest, jo pīpētāja neesmu, bet tīri teorētiski - jā, partnerim prieciņš, veselībai prieciņš, makam prieciņš un tāpat kaut kad būs jāatmet, ja plānosi bērnu.

Tā jau no atkarības utt. viedokļa nemāku spriest, jo pīpētāja neesmu, bet tīri teorētiski - jā, partnerim prieciņš, veselībai prieciņš, makam prieciņš un tāpat kaut kad būs jāatmet, ja plānosi bērnu.

Pilnīgi manas domas! :D

Ne!!!!

Jā, varētu pārtraukt vai arī nesākt smēķēt, ja draugs būtu kategoriski pret.

Nezinu. Līdz tādam lēmumam vajag nonākt cilvēkam pašam, sakopot gribasspēku, nevis tāpēc, ka man tā teica darīt.

Pirmkārt jau tiešām tas, ka tas pašai nāk par labu! :) Pie kam, ja pats nesmēķē, tikai loģiski, ka nevēlas, lai meitene blakām smird.
Taču, ja pats ir smēķētājs, būtu interesanti uzzināt, kāda ir argumentācija ko tādu prasīt.

Ja neplaanojat beernu un pashai galiigi negribaas atmest, tad var iziet uz kompromisu, ja vien netiek pirktas cigaretes pa drauga naudu. Smeekee tad, kad vinja nav blakaam un paarliecinies, ka peec tam vinjam nenaakaas elpot cigareshu smaku jaukaas sievietes smarzjas vietaa.

Nekādā gadījumā, kādēļ, lai atteiktos no sev svariigas dzīves sastāvdaļas? Vai nu nebuutu kopaa ar tasdu cilveeku, kas man maaca dziivot, vai ari dariitu visu, lai partnerim ari iepatiktos smeeķeešana.

Piekrītu Alexxai!

Pats nekad nav smēķējis, tāpēc, man šķiet, ka nevar saprast, kā tas ir, kad gribās. Kādreiz, kad smēķēju diendienā, tad nebija tik traki, kā tagad, kad pa retam gribas. Kā arī, kad stress, tad prasās. Un tad ir skandāls un nerunāšana.

Ja runa ir tikai par smēķēšanu, jā, atmestu. Es gan nepīpēju, bet domāju, ka tas būtu papildu stimuls saņemties, jo iegūtu daudz vairāk.

Līdz tādam lēmumam vajag nonākt cilvēkam pašam, sakopot gribasspēku, nevis tāpēc, ka man tā teica darīt.

Nē. Nevarētu nekad atmest tāpēc, ka kāds cits tā grib, tas ir pašam jāgrib. Tā kā šobrīd par atmešanu nedomāju, atbilde ir viennozīmīgi nē. Varētu nesmēķēt viņa klātbūtnē, bet, esot vienatnē, tāpat to darītu.

Zinot savu raksturu, droši vien, ka nē :-D Lai gan esmu atmetusi jau laiciņu pati. Un jā, dažreiz grēkoju un paburkšķu par drauga pīpēšanu. Nekad nebiju domājusi, ka tā smird no malas.

Es vēl smēķēju, kad sākām iepazināmies. Likās stulbi, ka es smēķēšu, bet mans puisis nē. Tā nu es atmetu. Nebija nekas piespiests, jau labu laiku biju domājusi par atmešanu un jaunās attiecības bija kā stimuls. Viņam noteikti nebūtu paticis, ja to turpinātu darīt.

*kad sākām tikties*

bet, esot vienatnē, tāpat to darītu.

Un, ja pēctam, kad uzzin, ka smēķēji "pa kluso", tad skandāls dubultā, jo redz, kaut kas vēl ir jāslēpj, visas pasaules nebūšanas tikai tāpēc, jo draudzene smēķē.

Isabella, tas buutu tpt, kaa, ja tavam draugam hobijs buutu radiotehnika, bet tev nepatiktu, ka viņš ar savaam detaļaam ņemaas, tgt tu saaktu aizliegt viņam dariit to, kas viņam patiik un nerunaatu par to ar viņu. Vāks, taa takš nevar, kaa domaa viņš atteiktos no radiotehnikas tpc ka tev kkas nepatiik? Domaaju, ka ne...

Tiešām nezinu. Pirms dažiem mēnešiem atmetu, bet tas bija mans lēmums. Agrāk smēķēju daudz un domāju, ka nebūtu to pārtraukusi tikai tāpēc, ja draugs to vēlētos.
Kopš pati vairs nesmēķēju, man ļoti nepatīk, ja draugs tikko uzsmēķējis nāk man klāt, apķer, nedod dievs vēl dod buču. :D Tāpēc mēdzu par to aizrādīt un esot ar mani viņš tiešām smēķē daudz mazāk nekā agrāk, taču, protams, atmetis nav un to arī nelūdzu darīt, jo uzskatu, ka man nav tādas tiesības, tā tomēr ir katra paša izvēle.
Bet uzskatu, ka, ja cilvēkam tiešām smēķēšana ir nopietna atkarība, viņš neatmetīs tikai tāpēc, ka otrā pusīte lūgs. Drīzāk pametīs otro pusīti, ja tā visu laiku pieprasīs atmešanu.