miega paralīze

Tas nav lucid dreaming, bet gan stāvoklis, kad cilvēks nav vēl iemidzis.

Tas nav, bet tas ir veids kā piedzīvot lucid dreaming. Gluži kā false awakening (tikai tas nav tik baiss).

Ir kāds veids, kā to var piedzīvot, nemēģinot lucid dreaming?

Elementāri, nonākt apzinātajā sapnī ir daudz grūtāk, nekā sasniegt parastu paralīzi.

Esmu piedzīvojusi 3 reizes, bija baisi, ka redzi, bet nevari pakustēties, bet tagad man prieks ka tā nav un prieks, ka esmu to piedzīvojusi, tas bija interesanti :)

Man tā diezgan bieži, parasti palīdz kāju pirkstu kustināšana. Nesen bija tā, ka škita, ka redzu caur acu plakstiņiem, tajā brīdī, kad to sapratu atvēru acis pa īstam..attēls manā priekšā pilnīgi tāds pats. Grūti izskaidrot. :D

Man miega paralize sakas pamatskolā, atkārtojās diezgan bieži, sākumā panikoju, vakaros ar bailēm gāju gulēt, jo vairāk baidījos, jo vairāk pieredzēju.
Bet man tas vienmēr ir no slēptiem stresiem, vai vispār no stresiem.

Vienkārši aizver acis, mierīgi elpo (paralīzē parasti ir sajūta, ka kāds sēž uz krūtīm un smacē, bet vienkārši jāsaplūst ar to un jānotic, ka gaisa pietiek) un koncentrējies uz pirkstgaliem - centies tos pakustināt. Sākumā nekustēsies nekas, tad pavisam nedaudz un ar lielām grūtībām un pēc tam jau kustība aizies pa visu ķermeni.

Es daru identiski tā pat, sākumā, kad panikoju mēdzu smakt, sapnī mēģināju kliegt, bet nekas nelīdzēja, jo arī balss atslēdzās.

Nu jau 10 gadus vēlāk, joprojām man tas izrausa tikai negativas sajūtas, nezinu, ko tur var izdarit apzinati, man knapi izdodas sevi nomierinat...

Jau no pašas bērnības ar to mokos. Manam tēvam un omei arī ir tāpat. Nezinu vai var iedzimt, bet fakts paliek fakts.
Tad, kad es piedzīvoju šo miega paralīzi ( vismaz reizi 2 nedēļās), bieži man sanāk iekrist panikā. Bail, ka vairs nevarēšu pakustēties, bieži vien arī nespēju paelpot, citreiz ir baisas halucinācijas.
Lai izkļūtu no šīs miega paralīzes es mēģinu nomierināties un mēģinu iekustināt kādu ķermeņa daļu. Kaut vai ja pirksts iekustas, tad pārējais ķermenis arī palēnām iekustas. Citreiz esmu arī noignorējusi šo paralīzi (ja vien elpa netrūka), vienkārši mēģināju ar prātu iemigt un sanāca arī.
Tad, kad tavs draugs šo paralīzi piedzīvo un tu dzirdi, ka viņš tevi sauc, vienkārši sapurini viņu, lai ķermenis iekustas. Vismaz man tas palīdzētu.
Bet vispār tik ļoti pretīga ir šī padarīšana. No tā nevar atbrīvoties??

Kas ir leituvēns? Tas nav tas pats, kas paradīze??

Kas ir leituvēns? Tas nav tas pats, kas paradīze??

Tā latviešu mitoloģijā viņu sauca,jā.

Ak jel, paradīze haha
Es domāju paralīze

No tā nevar atbrīvoties??

Zinu, ka to tā pat skaitās kā slimība, ko ārstē, jo miega paralīze var izraisīt narkolepsiju. Bet man nešķiet, ka tādā pasākumā vajadzētu iesaistīt medikamentus, kas tiek darīts. Tad labāk atrast kādu psihologu, kas varētu palīdzēt (ja ir tāds, kas ar to nodarbojas). Pats jau arī var izārstēt sevi, bet tāpat nekad nezini vai tas neatkārtosies.

Man nav miega paralīzē tās lietuvēna pazīmes. Tikai dažreiz elpa trūkst. Lietuvēnu un miega paralīzi neuzskatu par vienu un to pašu.

Man jau no gadiem 13 ik pa reizei tā notiek, viss sākās no liela stresa, kad dzīvē periods ir mierīgs, tad nekas tāds nenotiek. Vienīgi reizēm, ja, piemēram , esmu pa dienu gulējusi un naktī ir slikts miegs. Es vairs pilnībā neuztveru to par neko TĀDU, vienkārši tajā brīdi pati sev saku, ka tas ir tikai ļauns murgs, nedomāju par to, atslābinos un viss pazūd, laikam esmu jau ļoti pieradusi.

Kādi ir tie mošķi, kurus jūs redzat?

Kādi ir tie mošķi, kurus jūs redzat?

Nez vai labi man šitā pirms miega par šo tēmu runāt, bet nu labi :-D
Manējiem parasti patīk slēpties. Viens ir tāds, kas aiz muguras it kā karotītē apķēris un ar ļoti ļoti skaļu un ļoti ļoti zemu balsi vaid, es jūtu kā man uz kakla skudriņas no viņa, cenšos pagriezties, lai viņu redzētu, bet nevaru pakustēties. Tas ir ļoti nepatīkams, jo tieši ausī vaid pretīgi un vienmēr ausīs nežēlīgi džinkst kā pēc nereāli skaļa koncrta.
Viens ir tāds, kas man priekšā aiz manas segas slēpjās, ik pa laikam izlien tāds kā melns kamols, kā melns enerģijas sabiezējums un es nekādi nevaru viņu notvert ar skatienu, jo viņš visu laiku parādās un pazūd aiz tās segas.
Bija arī mūžīgais ''sapnis sapnī'', kad kādas 6 reizes redzu sapnī, ka pamostos un nevaru ieslēgt gaismu, jo nevaru nospiest lampiņas podziņu, neslēdzās vai pirksts nekustās vai lampiņa izdegusi, tad ''it kā'' pamostos un atkal tas pats un tā kādas 5-6 reizes.

Bāc, man tagad bail iet gulēt un es esmu viena mājās :D

Leo_leo

es arī pa ļoti ilgiem laikiem viena mājās! Un tieši šajā vienīgajā naktī, kad esmu viena, vajadzēja šitādu tēmu tasīt :-D

psihiatrs, nomierinošas zāles pirms miega.

Mans mošķis bija mana sega. :D man virs krūtīm bija sega drusku saņurcījusies, izveidodama tādu nelielu uzkalniņu. Kad pamodos paralīzē, redzēju radījumu, kas likās reāla cilvēka augumā - bija galva, rokas, kājas, tikai seju neredzēju - sēž man nekustīgi virsū un neļauj normāli elpot, likās kādi 40kg man virsū ir. Fonā vēl visu laiku dzirdēju tādu kā dzīvnieka rūkoņu. Līdzīgi ļoti dusmīgam sunim.
Pirmajā brīdī, protams, šoks - mēģinu kustēties, kliegt, lai vācas nost no manis, bet, protams, nekas nesanāca. Tad man nāca apskaidrība par miega paralīzi, par kuru, paldies dievam, biju iepriekš lasījusi un vienkārši aizvēru acis un centos pamosties. Kad ķermenis jau kustējās, atvēru acis un, protams, pirmais, ko ieraugu - joprojām man virsū kāds sēž, paņēmu, uzšāvu ar roku un tad sapratu, ka tā taču sega. :D Tikai, protams, viss cilvēka veidols jau bija pazudis

Es biju domājusi, ka par mošķiem saucat halucinācijas. Nebiju iedomājusies, ka tiešām arī ar to domājāt mošķus.

Nu nez, es neiesaku nevienai speciāli mēģināt apzināti to panākt. Es vienreiz mēģināju apzināti 'lucid dreaming'ot, un piedzīvoju vienu no sliktākajām naktīm manā mūžā :D (Jā, zinu, tagad kāda droši vien teiks, ka visu darīju nepareizi utt..). Pēc Kerijas ieliktās metodes- apm. 40 min nekustīgas gulēšanas-, mana apziņa vai kā to nosaukt, kaut kur aizpeldēja, pakustēties nevarēju un tad sākās- pie sienas un aiz gultas nemitīgi uz manīm blenza tādi pretīgi tipiņi, plikpauraini, izskatījās kā slendermeņi .. Un nebija nozīmes, vai es atveru acis vai aizveru, viņi tur bija visu laiku. :D Nomocījos ar viņiem gandrīz visu nakti, biju pārbijusies, un neko nevarēju izdarīt lietas labā. Tik pretīgi.

Dīvaini, ka daudzas redz mošķus...
Es, piemēram, reti kad ko redzu - biežāk ir tikai dzirdes halucinācijas. Balsis, ko dzirdu, visas ir pazīstamas - manu draugu un tuvinieku. Un, ja ko redzu, tie arī vienmēr ir tuvinieki. Katrā ziņā reālas būtnes, ne kaut kādi tumsas kamoli.
Un gandrīz vienmēr mani kāds kaut kur velk prom. Rauj ārā no gultas un visas tās sajūtas, vilkšana, turēšana liekas īsts. Pat tā, ka atraujies no paralīzes un sūrst vietas, kas turētas. Un bonusa tāds haoss. Telpai nav noteiktas formas. Viss tāds greizs un šķībs.
Tāpat kā vairumam - man pirmā paralīze jau pamatskolas laikā sākās, bet, pat neskatoties uz to, ka saskaros ar to bieži, neesmu pieradusi un man nesanāk to ignorēt vai atmosties viegli. Katra reize tāda smaga ir...