Ko domājat par šo kopienu, kas darbojas facebook? Vai esat lasījušas aktivitātes utt.?
Uzrakstīšu, ko es domāju agrāk un ko - tagad.
Agrāk es domāju, ka ir forši, ka ir cilvēki, kas nav aizmirsuši traģēdiju, cīnās par šī notikuma atgādināšanu tautai, sekošanu līdzi notikumiem, cīnās par taisnību utt.
Pa lielam viņi šo virzienu ir saglabājuši. Taču - ar kādiem līdzekļiem tas tiek darīts? Aicināt uz tiesas procesu ir apsveicami, bet publicēt izvilkumus no konteksta no Maximas un Co advokātu tiesas paskaidrojuma puses, tādējādi sagrozot informāciju, nomelnotu advokātus ir nožēlojami. Tā nav jurista cienīga rīcība - cīnās tiesas zālē, nevis facebookā. Visa Maximas lieta ir uztaisīta kā cirks, par muļķu baru tiek pataisīta visa juristu profesija, jo advokāti tiek identificēti ar aizstāvāmo īpašībām. Arī es nezinu, vai advokāti to dara naudas dēļ vai nē, bet zinu, ka mūsu demokrātiskajā valstī tas ir normāls tiesas process - katram ir tiesības uz aizstāvību, un advokāti to arī dara.
Visu laiku tiek rakstītas uz masu iedarbīgi teksti, piemēram, ko jaunajiem studentiem māca tas, ka Maximas aizstāvju pusē ir 3 LU pasniedzēji? Protams - komentāros pilns - uzpirkšanu, uzpirkšanu, uzpirkšanu. Pieminēts galīgi neloģisks fakts un liktas bildes, ka Maximas un Co pusē ir 12 advokāti. Protams, ka masu tas uzkurina - bet loģiski, ka visam firmām nebūs 1 advokāts.
Šķiet, šajā facebook kopienā sistemātiski cilvēki tiek pataisīti par muļķiem, paši autori interpretē dažkārt par 2 rindas no vairāku lapaspušu dokumentiem, tādējādi radot masas dusmas, neizpratni par tiesas procesu, mēģinot tautai iestastīt, ka viņuprāt taisnīgā tiesā visambūtu jānotiek no cilvēciskā faktora puses - visiem Maximas, Re un re etc. vienkārši galvas nost un tikai tāda būtu taisnīga tiesa.
Piemērs:
Grupā bija publicēts izvilkums no Maximas aizstāvju puses, kuri paskaidrojumā uzrāda, kāpēc nevar tikt piemērojams Darba likums.
pierakstot komentāru "Pielikumā pievienota Maxima paskaidrojuma daļa, ka konkrētajā lietā Darba likums nav jāņem vērā, jo Maximas darbinieks ir miris un tāpēc darba likuma 7.pants, kur noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, nav svarīgs un vērā ņemams. Tas jau normāli - aiziet uz darbu, nomirt darba vietā un Darba likums Darba devējam nav vairs saistošs. Maxima - par visu padomāts! Minēto dokumentu, starp citu, ir sagatavojis kāds juridisko zinātņu doktors, LU asociētais profesors. Spriediet paši!"
Kas tad ir patiesībā? Darba likums tiešām nav piemērojams, jo prasītājs ir cietušā dēls, kuram ar Maximu nav bijušas darba attiecības, prašījumā vajadzēja izmantot civillikumu, bet tā kā "prasmīgais" Gobzems šajā punktā pieļāva kļūdu, vieglāk taču ir nopublicēt izvilkumu no Maximas aizstāvju puses, tos nomelnojot tautas acīs, lai arī viņi vienkārši likumīgi darbojās ar pretinieku pieļautajām kļūdām.
Manuprāt šāda interpretācija ir netaisna pret tautu.
Neesmu nekāda Maximas aizstāve, bet man uzdzen riebumu slavas gūšana ar netīriem līdzekļiem, izejot uz publikas emocijām, uzrādot tiem sagrozītus faktus, vēlot taisnīgu tiesu, patiesu lietu atspoguļošanu.
Tagad es domāju, ka šīs netīrās, profesijai neatbilstošās spēlītes ir tīrs PR celšanas process, jo nevienam nav noslēpums, kas ir šīs kopienas līderi - Aldis Gobzems un Artuss Kaimiņš, kas ir arī Saeimas deputātu kandidāti. Ne par velti viens no ierakstiem ir slēpts mēģinājums izreklamēt A. Kaimiņu, aprakstot aktiera Ronalda Reigana veiksmīgo deputāta karjeru.
Vēl lielāku vilšanos radīja tas, ka tur darbojas cenzūra - manu komentāru izdzēsa, kaut arī tas nebija rupjš, cieņu aizskarošs utt. Aptuvenais komentāra saturs, ko domāju vēljoprojām - man ir patiesi žēl, ka upuru pusi pārstāv tāds advokāts, kas plus - no tā ir uztaisījis cirku - brīnums, kā par šādu rīcību - tiesas materiālu citēšanu un faktu sagrozīšanu nav ierosināts disciplinārsods.
Riebj šī faktu sagrozīšana, liekulība. Gribu, lai norit taisnīga tiesa, vainīgie saņem pēc nopelniem, un lai tiesas process tiktu objektīvi atspoguļots arī sabiedrībai, to nemaldinot.
Paldies, ja izlasījāt šo garo tekstu, ar to gribēju aicināt nepavilkties uz emocionāliem, sagrozītiem faktiem, bet domāt un spriest ar savu galvu, tādējādi liedzot prieku šai grupai spodrināt savu PR.
2083
