Par pajukušajām draudzībām (otrais cēliens)

Reizēm arī par to domāju, pietrūkst daži vecie draugi. Bet nu vismaz man toč nekas pretī nebūtu, ja kāds vecs draugs padotu ziņu, interesanti tak tāpat būtu satikties.

man taa ir kopsh atgriezos maajaas no aarzemeem... pekshnji saak uzrasties taadi cilveki,ar kuriem jau sen sen sen kontakts zudis.... un ir taads wtf.... un iekshaa nemaz nav veelme atjaunot kontaktu... ar paaris tikos,bet nu nav tas vairs... vnk velkas lidzi atminjas,kaa bija kadreiz... bet nu nee.... ar lielaako dalju tomer izvelos uzturet tiri chau chau limenii draudzibu...paaraak cilveki mainaas....

Lūk, man ir nedaudz bail, lai otrs cilvēks nesāk justies kā buuuuu. Negribu nevienam wtf momentus radīt :D

skaties kāds draugs tas ir, tāds atvērts un jauks vai pretēji :D bet es personīgi par to tikai priecātos :)

:D bet es ar nesaprotu,kapec tie cilveki pekshnji grib tikties..ok...bernibas drushkas...veco labo draudzibas vaardaa... bet ir arii taadi cilveki,kas nu tiesham ir WTF :D kaaaappeecc:D

Vispār es arī tā bieži domāju - ko tad es aicināšu, kontakts sen jau pazudis, būs muļķīgi. Bet, no otras puses raugoties, es būtu ļoti priecīga, ja kāda senāka draudzene pēkšņi mani uzaicinātu papļāpāt, kaut arī tas nav darīts vairākus gadus...

Es, laikam, nepriecātos. Vienkārši - iedomājos cilvēkus ar kuriem pazudis kontakts, un tad šeku reku, pēc 5 gadiem viņi man uzraksta ar vēlmi tikties. Man būtu wtf un es pat nezinu, vai piekristu, jo nu reāli - ko es runātu ar cilvēku, kurš pēkšņi (es par savu pieredzi, citām varbūt tas kontakts nomirst dabīgā nāvē) pazūd no manas dzīves, un tad uzrodas? Kā iet, kas jauns? :D Nē, paldies.

Es, laikam, nepriecātos. Vienkārši - iedomājos cilvēkus ar kuriem pazudis kontakts, un tad šeku reku, pēc 5 gadiem viņi man uzraksta ar vēlmi tikties. Man būtu wtf un es pat nezinu, vai piekristu, jo nu reāli - ko es runātu ar cilvēku, kurš pēkšņi (es par savu pieredzi, citām varbūt tas kontakts nomirst dabīgā nāvē) pazūd no manas dzīves, un tad uzrodas? Kā iet, kas jauns? Nē, paldies.

Nez, varbūt man tā ir tāpēc, ka draugi/paziņas galvenokārt pazuduši aizņemtības dēļ. Sazināšanās arvien retāk un retāk, kamēr vispār nemaz... Ne ar vienu nav pārtrūcis kontakts pēc strīda vai tamlīdzīgi, tāpēc iniciatīvu no otra cilvēka puses uztvertu tā, ka viņam parādījies vairāk brīva laika un kaut kāda nostalģija. :)

Elizabete, man ir daži cilvēki ar kuriem kontakts pazudi tik pēkšņi, cik pēkšņi man dažreiz pazūd internets :D Ja es tagad iedomājos situāciju, kur es atsvešinos no labākajām draudzenēm, bet arī - aizņemtības dēļ vai kā savādāk, nevis tā - hops, manis vairs nav, piemēram, tad, protams, priecātos un piekristu šādai tikšanās reizei. Neveiklības ar labākajām draudzenēm nebūtu gan. Ar iepriekšminētajiem cilvēkiem, kuri, laikam, jau vairāk bija neveikli paziņas, tāds viennozīmīgi būtu.

neveikli paziņas,

:D :D :D Tur bija domāts - labi paziņas :D

vai nebūtu nedaudz neveikli, ja, piemēram, jums pēc 3-5 gadiem klusuma atrakstītu kāds veco laiku draugs un piedāvātu kopā iemalkot kafiju?

Es tikai priecātos, un ar visām 4trām jau būtu kafejnīcā. :) Man draugu nav daudz, bet tāpat kkā laika gaitā pazūd kontakts. Apzinos, ka daļa ir mana vaina, jo esmu vienpate, un daudzas reizes esmu atteikusi draugiem pievienoties.
Ir bijušas reizes kad pati arī uzrakstu, apvaicājos kā iet, uzaicinu uz kādu kokteili, pēc ilgas klusēšanas. Nesaskatu tajā neko šausmīgu.

Es priecātos, ja tā būtu vienkārša tikšanās un pasēdēšana, papļāpāšana, nevis es tiktu uzmeklēta, kad no manis pēkšņi kaut ko savajadzētos...

Man taa bija-mana Francijas draudzene ,man atrakstiija peec daudzu gadu nerakstiisanas ,un neko...saakaam sarakstiities, vina atbrauca arii ciemos uttTagad gan "lielaaka draudziiba" ar manu viiru,kaa mani-taa arii gadaas...:D

bet es ar nesaprotu,kapec tie cilveki pekshnji grib tikties..ok...bernibas drushkas...veco labo draudzibas vaardaa... bet ir arii taadi cilveki,kas nu tiesham ir WTF kaaaappeecc

Tāpēc, ka reizēm tiešām ar laiku var izjust kāda cilvēka trūkumu dzīvē.. Protams, ar šādu attieksmi nav jēgas kontaktus atjaunot..

Man šāda atjaunošana šķiet ļoti jauka- ir gan iespēja atcerēties vecos, labos laikus.. gan arī pavērot un izbaudīt kā laika pirksts mainījis mūsu uzskatus, domāšanu.. kaut izskatu :D

Es nekad nedomaaju par to,kaapeec saak atkal rakstiit ,nekad neanalizeeju ,kaapeec paartruukts draudziiba-cilveeki mainaas,mainaas intereses,dziives veids utt.Vienmeer tam pieeju ar domu-tam taa bija janotiek...

Man šādas tikšanās līdz šim atstājušas tikai patīkamas emocijas. Mēs ar ex-kursa biedriem satiekamies un riktīgi atvelkam kā arī dažiem bērnības draugiem, ar kuriem nav bijušas tikšanās daudzu gadu garumā .. Arī reiz bijis labākais draugs, ar kuru satiekamies tagad biežāk, bet agrāk, gadus 2-3 nebijām redzējušies.
Nu gadās kāds akvard moments, bet atliek izmest kādu joku un atkal viss ir ok :)
Vispār, manuprāt, ir forši saskrieties ar sen neredzētiem cilvēkiem, jo ikdienā mēs visi kaut kur skrienam, pēc kaut kā dzenamies un cilvēciskais kontakts paliek novārtā. Es, protams, saprotu, ka tagad katram sava dzīve un savas problēmas ikdienā, bet šo ikdienu taču var mazliet izkrāsot ar kādu neikdienišķu pasākumu kā, piemēram, senu paziņu satikšanu.
Protams, viss atkarīgs no pašiem konkrētajiem cilvēkiem .. es atzīstu, ka tie, kurus es satieku, ir tie, ar kuriem man agrāk bija labas attiecības un viņi joprojām ir patīkami cilvēki.

Gadās, bet ko es esmu pamanījusi, ka bieži vien tā saucamās "draudzenes", īpaši no skolas laikiem to dara, lai pamērītos ar krāniņiem. Es neesmu sociālajos tīklos ar savu vārdu un uzvārdu, tikai kā blogs, līdz ar to ir cilvēki, kuriem interesē, kurai ir garāks krāniņš u.tml. Tā atjaunotā "draudzība" parasti arī beidzas ar to krāniņu noskaidrošanu un ja manējais ir garāks, tad draudzenes pazūd! Tā lūk!

Es tikai priecātos, ja mani gribētu satikt, vienalga, pēc 5 dienu vai 5 gadu neredzēšanās. Ja ir vēlēšanās, draudzību var atjaunot. Reizēm kontakti kaut kur pazūd un ikdienas steigā vairs tam nav ne laika ne vairs tik ļoti vēlēšanās uzturēt saziņu, bet nekad nav par vēlu šo visu jauko kopā pavadīšanas laiku uzsākt no jauna. Pozitīvi.

man tas nešķiet neveikli, varbūt tāpēc, ka pati nesen tikos ar draudzeni, kas nebija redzēta 10 gadus vismaz, bija ļoti forši un nevienu brīdi nav bijis mulsa klusuma brīža, vai ka nebūtu ko runāt :)

es arī tā bieži domāju - ko tad es aicināšu, kontakts sen jau pazudis, būs muļķīgi. Bet, no otras puses raugoties, es būtu ļoti priecīga, ja kāda senāka draudzene pēkšņi mani uzaicinātu papļāpāt, kaut arī tas nav darīts vairākus gadus...

++++++

Tomēr katrs gadījums ir individuāls. Ar dažiem varu reizi 5 gados satikties un "nodot uguņus" un šķirties līdz nākamajai reizei, bet ar citiem tiešām ir WTF, ko tu man raksti :D Pati kautrējos rakstīt un aicināt, bet nevajadzētu droši vien.