Bija cilvēks. Piedzima,izauga,nobrieda,nomira. Cilvēks ar savu skatījumu,gudrību,pieredzi,ar spēju nesavtīgi palīdzēt citiem,ar spēju patiesi mīlēt un dalīties.
Kādu laiku šis cilvēks eksistē atmiņās,to cilvēku atmiņās kas viņu piedzīvojuši. Mainoties paaudzēm,viņu vairs nezin..viņš paliek jau tālā pagātnē.
Priekš kam tad mēs esam,ja begās neesam nekur?! Kāda jēga nodzīvotajai dzīvei,iegūtajai pieredzei,pārdzīvotajām sāpēm un piedzīvotajiem priekiem?!
Kāda ir jēga būt šai pasaulē...
Cilvēks bija un izbija...kā nekad nebūtu bijis...