Protams, ka situācija ir neapskaužama un šādus stāstus nākas dzirdēt arvien vairāk, bet nu... Vairāki argumenti, vismaz manās acīs, ir teju vai absurdi.
Man savulaik mamma iztika absolūti bez pamperiem, jo tam vienkārši nebija naudiņas.
Tā vietā vilka man kokvilnas autiņus. Protams, ka ar rokām (nebija veļas mašīnas) n-tās reizes mazgāt/skalot nav viegli, bet nu - ja nav naudas, ne to vien darīsi.
Otrā lieta - kundzei auzu pārslas un "pliki griķi" neesot ēdiens. Par šo man vispār mute atkārās.
Ja prioritāte ir, lai bērns ir kaut cik paēdis, tad tie tavi "plikie griķi" ir pat tīri labs (un salīdzinoši veselīgs!) variants.
Arīdzan - kauns lūgt palīdzību. Labāk mērdēt bērnus badā, nekā saņemties un palūgt palīdzīgu roku?
Vēl kas.
Es nespēju pirkt lētu pārtiku.
Mans uzskats ir tāds - trūcīgos apstākļos nav tāda "es nespēju". Ja vajag - darīsi. Saņemsies, sakodīsi zobus un darīsi. Čīkstēt nav prasme; Prasme ir nepadoties un kulties, kā vien spēj.
Tiekam līdz norādītajai vietai, mums paveras bēdīgs skats. Vasarā darba laiks ir no 9-14 . Mēs no mājām izgājām pāri trijiem pēcpusdienā.
Un kas liedza iziet ātrāk? Nu jopcik, iespējams arī internetā paskatīties darba laiku. Nav interneta? Pajautā, lai draudzene
sačeko. Tas nu gan nav arguments.
Visā visumā - un tas ir tikai MANS viedoklis - nenoliedzu, ka šāda tipa problēmas eksistē un, protams, ka ir žēl tos nabaga vecākus, bet... dažās situācijās ir vienkārši jāspēj sevi piespiest, aktīvi meklēt iespējas un risinājumus.
89
