Jūsu naudas tērēšanas paradumi.

Jūs esat krājējas vai dzīvojat vienai dienai? Notrallinat visu un tad līdz nākamajai algai dzīvojat uz makaroniem? Cik bieži palutinat sevi ar šopingu? Rīkojieties ļoti saprātīgi?

Es neesmu krājēja. Bet nav jādzīvo uz makaroniem mēneša beigās. Visam pietiek.
Vienīgais priekšnoteikums ir - rēķinus samaksāju uzreiz pēc algu saņemšanas. Un tālāk jau dzīvojam labi:)
varētu jau ieekonomēt uz daudz ko, bet pagaidām nav vajadzības.
Mūsmājās nauda domāta,lai to tērētu.
Baudam dzīvi :D:D:D
Kad būs nepieciešamība un laba motivācija - tad krāsim.

pavisam nesen uzsáku ''grámatvedíbu'' - excel lapá visi ienákumi un izdevumi, tagad ljoti labi redzas, kur aiziet visvairák naudas- édiená, saimn. precés, mashínai vai drébés utt... nedaudz palídz ekonomét... un kráju prieksh konkrétiem mérkjiem- nesen izdomájám, ka brauksim rudení celjojumá, rezervéju viesnícu iemaksájot tikai 10 eiro, un, atlikushos 1000 jásakráj lídz celjojumam, jo uzkrájumos tádu iegribu délj ká celjojums nelídíshu. - ljoti labi palídz ekonomét.
tápat esmu kártígák izskatíjusi savus pártikas pirkshanas paradumus, agrák sanáca dudz ko izmest lauká, jo sabojájás, tagad nedaudz piedomáju pie nedéljas édienkartes un nu jau kádu laiku miskasté nelido vesela kápostgalva utml...

otrs kráshanas mérkjis ir daudz lieláks, bet toties dod vélmi méginát ietaupít. protams, édienu pérku to, kas garsho un labu, ne létáko, tápat arí atljaujos nopirkt kádu kleitu tikai tápéc, ka iepatíkas, neskatoties uz cenu...kaut gan pédéjá laiká tádi spontáni un dárgi pirkumi ir reták

lutināt sevi patīk, bet nekad visu naudu nenotriecu, vienmēr ir bijušas rezerves!
ļoti apdomīgi cenšos rīkoties ar naudu, vispirms nomaksāju visu, kas maksājams, pēctam skatos, kas man ir nepieciešams utml. pieņemsim, tagad prioritāte ir tiesības, tāpēc uz kaut kādām drēbēm iespringstu minimāli, protams, neatsakot sev, ja nu tiešām kaut ko ļoti gribās vai vajag.. vienmēr domāju uz priekšu! :)
šādi esmu dzīvojusi, kopš sevi atceros, pat tad, kad nepelnīju neko sev, ar naudu,ko iedeva vecmāmiņa, mamma utt, rīkojos apdomīgi, lai kāda šī summa nebūtu! nespēju sevi iedomāties tajā otrajā variantā - notrallinat līdz pēdējam.. nav priekš manis :)

Galīgi man nesanāk krāt; bet nu - kāda jēga man taupīt, ja budžets kopīgs (piez. sieviešunīdējtroļļiem - abi ieguldam vienādi) un otrs ir vēl *sūdīgāks* krājējs par mani un tāpat visi dālderi notrallinās mēneša gaitā. Kad dzīvoju viena, izdevumi bija krietni mazāki (tiesa gan, arī ieņēmumi, līdz ar to - sajūta, ka šobrīd vienai iekrāt būtu vieglāk).
Domāju gan to mainīt un nostādīt jaunieti fakta priekšā- ka tik un tik atliksim malā.

Viss atkarīgs no situācijas. Parasti pārdomāju, kas man vajadzīgs un kas nē, pēc tam tērējos. Viena daļa aiziet skaistumkopšanā - katru mēnesi taču jāsalabo nadziņi, uzacis un ik pa laikam jāapmeklē frizieris. Pēc salona apmeklēšanas jūtos pacilāta, laikam tādēļ tā ir kļuvusi man par mazu atkarību. Tad diezgan daudz naudas iziet degvielā un pārtikā, jo brīvdienās taču gribas aizbraukt kkur atpūsties. Apģērbā ienākumi iziet mazāk, jo pēdējā laikā iepērkos reti. Esmu pārgājusi no kvantuma uz kvalitāti. Respektīvi, pērku daudz mazāk apģērbus kā kādreiz, taču kvalitatīvus. :)

Man agrāk īpaši raksturīga bija situācija - "O, alga ienākusi! Jānosvin!", un tad nākamajā dienā pēc ballītes pieķer sevi stāvot veikalā, skumju skatu lūkojoties uz roltoniem. :D
Tagad cenšos laboties, vispirms nomaksāju visus rēķinus, nopērku to, kas patiešām nepieciešams un tad skatos kā iztikt ar atlikušo daļu summas. Bet visā visumā neesmu krājēja vai taupītāja. Ja arī neko nevajadzēs pirkt, bet būs kāda lieka naudiņa, minūtes laikā izdomāšu kā to iztērēt. Šo patiešām varu pieskaitīt pie saviem vislielākajiem trūkumiem.

Kad saņemu algu - noteiktu daļu aizskaitu uz savu otru kontu, no kura man atskaitās kredīts un veidojas uzkrājums, tad samaksāju rēķinus un citus ikmēneša obligātos maksājumus, un kas paliek pāri, tērēju ikdienas lietām, šopingam. Cenšos netērēt bezjēdzīgi.

Up :)