Jūsu naudas tērēšanas paradumi.

Drīzāk krājēja. Pašlaik plānoju braukt Erasmusā un taisu iekrājumus, jo izvēlētā valsts nav no lētajām un stipendija būs maza.
Es parasti krāju kaut kādiem izbraucieniem un ceļojumiem, jo iet šopingā man galīgi nepatīk, tāpēc drēbes pērku tad, kad vajag, nevis tad, kad skapis plīst uz pusēm un it kā nav ko vilkt.

Es domāju krāt vienkārši "ja nu kas".
Iedomājies cik forši ir kad ieraugi piem.izdevīgu ceļojumu un uzreiz vari nopirkt :)
Un ja vēl tāpat paliktu pāri nauda tad vispār laime pilnīga :)

minkapinka par to atrašanu, kad vajag, tiešām tā ir. Es ar pērku tad, ja iepatīkas, jo zinu - kad vajadzēs, nebūs. Sevišķi to var attiecināt uz džinsiem - nereāli atrast tādus, kas patīk un smuki izskatās, tāpēc tos pērku arī tad, ja gluži vēl nevajag. Uzreiz arī cenšos uzvilkt, nekad neturu jaunas drēbes nevalkātas, ja nu vienīgi galīgi pretējā sezona.

Man reiz teica, ka krāt vajagot ar mērķi, bet pati sāku krāt vnk tā, ka neiztērēju visu. Tagad ir tā, ka tie mērķi visu laiku mainās. Viens gan, jo ilgāk esi krājis, jo grūtāk būtu atvadīties no tās naudas, pat ja tas būtu liels un labs pirkums.

Aa, nu, kad man bija periods ar ļoti sūdīgu algu, tad bija labi, ka palīdzēja iekrājumi no iepriekšējā darba, kur bija normālāka alga. Tā ka varbūt var teikt, ka mans mērķis ir nebaltas dienas.

amanda_l skan labi-nebaltas dienas.
man vajag merki, lai kratu, bet sobrid isti nav, tapec tereju :D driz janak pie prata, pati jau ar saprotu, ka vislaik sita nevar.

Es esmu no apzinīgajām. Alga tiek iztērēta pirmajās 10 minūtēs - ibankā samaksāju visus rēķinus. Tad atlieku daļu neparedzētiem izdevumiem (ārstam, manikīram, vēl kaut kam), pārējo iztikai. Iztikā iekļautas saimniecības preces, kosmētika, apģērbs, ēdiens un izklaide. Tā kā par ledusskapja saturu un benzīnu rūpējas vīrs, tad ēdienu es katru dienu nepērku. Uz apģērbu netaupu, jo ar maniem auguma parametriem ir jāpērk to, kas der, it sevišķi tas attiecas uz biksēm un apaviem. Skapis man nu noteikti no drēbju pārpilnības nelūst. Pēdējā laikā nauda tiek ieguldīta mēbelēs un remontā. Taupu (lasi, skopojos) uz izklaidi. Neceļas roka tērēt lielas summas izklaidēm...

Vairāk krājēja, nav tā, ka visu esošo naudu prasītos notērēt. Pārāk daudz pērku apģērbu, apavus, dažreiz grāmatas, bet ar apģērbu un apaviem sākšu piebremzēt, jo nesen kārtoju skapi un atklāju, ka visus vasaras apģērbus nemaz šogad neesmu paspējusi uzvilkt, tāpat kaut kā sanācis, ka esmu nopirkusi vairākus līdzīgus apģērbus, nesaprotu, kam man bija vajadzīgas 3 gandrīz vienādas blūzes.
Kosmētikai, skaistumkopšanai tērēju minimāli, pērku tikai to, ko patiešām lietoju. Žēl naudu notērēt dārgās kafejnīcās vai klubos.

nu sākumā domāju krāt tāpat vien. Bet tagad naudu atlikšu krājkontā vienai konkrētai lietai,kas sastāda pamatīgu summu. Ceru tiešām laboties naudas tērēšanā un vairāk likt krājkontā.

Nesen gudrs cilvēks teica, ka vajagot krāt kaut kādam mērķim, nevis nebaltām dienām. Un tiešām - kad ieskaitu krājkontā ar domu, ka jau solītis tuvāk tam un tam, nevis, piemēram, sanāks veļasmašīnai, ja esošā saplīsīs tagad, uzreiz tāda labāka sajūta. Mērķis gan man liels, bet nu - kas zina - varbūt arī sakrāsies. :)

Vēl nauda mums ir krājkasē iemesta (tā vairāk tādām čē pē situācijām un tur vairāk liekā sīknauda no maka tiek samesta), bet nu - arī tur smuka summiņa krājas un mums tāds noteikums - ja no krājkases aizņemies, atpakaļ jāiemet ar %, nu kaut vai 20 centi vairāk. :)

Man laikam ir garām tas vecums, kad varēju savu algu notriekt dažu dienu laikā uz šmotkām vai kādām bezjēdzīgām lietām. Tagad domāju par lielākiem pirkumiem un cenšos taupīt (šobrīd nauda tiek krāta dzīvokļa iegādei!).
Piemēram, apģērbus un apavus nepērku no LV veikaliem, lai arī cik ļoti man viņi patiktu, jo cenas ir ļoti uzskrūvētas. Tā vietā sūtu no UK, bieži iepērkos ebayā. Retāk eju uz kafejnīcām un restorāniem, vairāk gatavoju mājās. Protams, nav tā ka skaitu katru santīmu un vispār sevi nelutinu! Ar lutināšanu vairāk saprotu kādu izbraucienu ārpus lv vai ārpus rīgas, cenšamies ar vīru vismaz pāris reizes gadā aizbraukt kaut kur atpūsties, kaut vai uz pāris dienām. Tas ir mūsu nelielais "fetišs", bet arī tur cenšamies noķert izdevīgāko piedāvājumu un nepārmaksāt.

Noteikti esmu vairāk krājēja.

Nekad nevarētu notrallināt visu līdz pēdējam. Man vajag "aizmuguri".

Bet jā,man patīk sevi lutināt,ko arī daru.

Manuprāt, naudai patīk , ja to tērē skaistām lietām- baudām, skaistumam, ceļojumam, sirdij, sajūtām..... Līdzīgi kā ar puķēm, jo vairāk tu tās mīli un apkop, jo vairāk sakuplojas, savairojas, zied un priecē! :)

Neesmu ne krājēja, ne dzīvoju vienai dienai. Lutinu sevi ar šopingu tad, kad vien sagribas. Bet tā kopumā tērēju naudu lietās, kas patiešām ir vajadzīgas vai kas ir iekritušas sirsniņā. Uzskatu, ka nauda ir jātērē, lai vietā nāktu jauna. :D

Vienai dienai gluži nedzīvoju, bet krāt man ir neiespējamā misija, patīk tērēt un pirkt pat bieži vien to, ko nemaz tik ļoti nevajag. Šobrīd mācos to kontrolēt un vairāk apdomāt, vajag man konkrēto preci vai ne.

Pēc obligāto rēķinu nomaksas tērēju naudu savam priekam- apģērbā, ceļojumos un labā ēdienā.
Krāt man ir vieglāk, ja zinu, kam konkrēti krāju (ceļojumam, mašīnai, dārgākai izklaidei) - tā atlikšana nebaltām dienām uz mani nedarbojas.

Uz tērēšanu nekad neesmu iesprindzis. Par laimi alga ļauj dzīvot kā vēlos. Neesmu ''biezais'', bet mierīgi nomaksāju to, kas maksājams, paēdu kā vēlos un nopērku ko vajag, atļaujoties arī naudu katru mēnesi atlikt. Tiesa gan, man katru mēnesi nevajag pirkt drēbes un citus brīnumus, pērku varbūt reizi 3-4 mēnešos kaut ko.

Agrāk biju izteikta krājēja, pēc tam palaidos un tagad mēģinu atkal tikt uz strīpas. Krājkontā nauda ir atlikta, bet cenšos to papildināt katru mēnesi vismaz ar 150 EUR. Dažreiz sanāk, dažreiz nē. Vispār īsti sev neko neatsaku, bet bez daudzām lietām varētu iztikt. Tāpēc pērku mazāk, bet kvalitatīvāk. Jāsaka, ka ēšanai ārpus mājām aiziet diezgan ievērojama summiņa. Šo gan es gribu samazināt.

Te jau nav jēga prasīt, kādi vēl makaroni, te visas pakaļu zeltā mazgā skatoties pēc pēdējām diskusijām:D

gan gan.

ja vels kadu lielaku pirkumu tad piekraju.

rekinus obligati apmaksaju tadel skatos cik man naudinas vel ir.

sanak daudz spontani pirkumu kaut vai ta pati narvessen kafija, izdzertie ali vnk garlaicibas peec reizem ja planota tiksanas un attieciga persona kavee 20min

es laikam esmu tā, kas visu iztērē uzreiz. jau pirms algas esmu izdomājusi, ko pirkšu. Samaksāju rēķinus un tad aiziet ari pārējā nauda. Uz kartupeļiem nesanāk dzīvot, jo nedzīvoju viena, bet ja dzīvota viena, būtu kā būtu.

Periodiski cenšos laboties un periodiski sanāk, bet viss atgriežas vecajās sliedēs. un galīgi ar to nelepojos un nepriecājos, ka man tā ir...