Esmu 1,74 m, esmu apmierināta ar savu garumu :) Pat manās visaugstākajās kurpēs esmu mazāka par savu draugu (šis kkur pāri 1,90) jūtos super, laikam būtu maita, ja teiktu, ka īsāki čaļi par 1,90 man nepatīk, bet diemžēl tā ir.
Par meitenēm runājot- man pilnīgi vienalga, cik meitene man pretī ir īsa vai gara. Nu galvenais tak, ka sirsniņa laba! Man ir arī pavisam īsas draudzenes, kuras kā mamma varu samīļot azotē, kad viņām bēdīgi, ir draudzenes manā garumā un garākas. Un man ir diezgan vienalga. Man gan mīļš ir teiciens "mans mazais draugs", bet nekad neviena to ir ņēmusi kā apvainojumu, jo nekad tā neesmu domājusi.
Bet par vīriešiem... kā jau te diskusijā izteicās, ka, jā, vari būt mans draugs un paziņa, bet nebūsi mans mīļotais cilvēks. Man patīk tā sajūta, kad varu saritināties azotē un viss :)
Tieši tāpēc jau mēs visi uz šīs zemes atrodam savas otrās pusītes - jo katrs mēs meklējam ko citu... un cik patiesībā tas ir skaisti! :)