Labs vakars sestdienā.
Lieta tāda un apstākļi sekojoši: no augusta pēdējās nedēļas līdz pat Ziemassvētkiem pie manis apmetīsies ciemiņi, kuri, tā sakot, ar čalām un dzīvību piepildīs visu manu nelielo mājoklīti. Man šajā laikā būs nepieciešams strādāt, studēt kā zinātniska, tā arī gana erotiska satura literatūru un tamlīdzīgi. Protams, iespēju robežās to darīšu mājās, uz laiku pārvēršot virtuvi par dzīvojamo istabu un ļaujoties cita veida kompromisiem, tomēr ir kāds jautājums, precīzāk, vairāki, ko šovakar uzticu Jums:
1) kuras galvaspilsētas kafejnīcas uzskatāt par rekomendējamām par pusstundu ilgākam darbam ar datoru, grāmatas lasīšanai un citai šāda veida laika pavadīšanai? Kuras ir tās vietas, kurās netikšu greizi uzlūkota par dienā neiztērētām 50 naudiņām un kārtējās kafijas vietā nesaņemšu lūgumu aiziet?
Esmu redzējusi šādus datordarboņus un grāmatu tārpus arī tādās visnotaļ uz vakara izklaidēm tendētās vietās kā Omas briljanti vai Ļeņingrad, nepieciešamības gadījumā izmantošu arī tās, taču ļoti labprāt uzklausīšu iespējami plašus ieteikumus par dažādām sēžamvietām.
2) Plānoju brīvdienu izbraucienus tuvākās apkārtnes iepazīšanai. Mērķis - maksimāli 2 stundu brauciena attālumā esošās pilsētas. Pēc kārtīgas vietējās dabas iepazīšanas pastaigas, vēlēšos kafijot kādā omulīgā vietā! Jelgavnieces, jūrmalnieces, siguldietes, iesakiet mazpieredzējušai rīdziniecei savas pilsētas mājīgākās kūkotavas (ne jau katrā no tām es vēlēšos kūku!, tāpēc šo jēdzienu vēlams uztvert drīzāk pārnestā nozīmē). Tāpat vēlētos dzirdēt, kuras vēl pilsētas un mazpilsētas būtu manas ievērības cienīgas. Sevišķi kārdinošas aģitācijas gadījumā esmu gatava mērot arī garāku ceļu!
Dzirkstošu sestdiennakti!
1821
