Ko jūs darāt, lai izraudātos?
Filmu skatīties negribu, aizņem pārāk daudz laika..
Vienkārši šobrīd tāds garastāvoklis - gribu raudāt, bet nespēju, lai gan ik pa laikam acis samirkst, bet izraudāties nespēju.. :(
Man tieši liekas, ka mākslīgi iniciēt izraudāšanos ir pagrūti. Jā, protams, paraudāt var, bet, ja mērķis ir tāds, lai pēc asarām attīrās prāts un paverās cits skats uz situācijām, tas ir mazliet darbietilpīgāks process nekā liekas.
Es lieku mūziku, kas man saistās ar konkrēto periodu, notikumu vai cilvēku un gremdējos atmiņās. Man parasti sirds sāp no skaistuma. No tā, cik labi reiz bija un tagad, piemēram, viss jau ir galā, tāpēc lieku asociatīvu mūziku, lai atsauktu atmiņā zudušo.
D.V. , es jutos aizkustināta, jā, bet nepalīdzēja.. :( Ishi, varbūt vari padalīties? Ja ne publiski, tad PM.. Cardinale, jā, visticamāk tev ir taisnība, vienīgi man nepatīk tā sajūta, kad gribu raudāt, bet nespēju..
Atceros, ka vienu reizi devos speciāli viena uz lidostu tikai, lai smeltos pozitīvas emocijas. Varbūt skan skumji, bet, šķiet, nav nekā skaistāka kā visi tie prieka, cerību un ilgu pilnie skatieni, sagaidot savus tuviniekus.
Ja tas ir par kaut ko konkrētu, tad parasti sāku atcerēties tos visu foršos momentus un kad saprotu, ka tas viss beidzies un vairs nekad nebūs, tad asaras ripo vien. Un jā, fonā skumja mūzika.
471
