Dzivoja reiz mazs puisītis. Bija viņam maza pipelīte(15) un visi viņu abižoja. Puisītis dzīvoja pie mammas. Katru dienu puisītts sedēja mājas un dročīja. Jo vairāk vinš drocīja, jo skumjāks viņš palika. Bija puisītim daudz problēmu. Meitenes viņu visu laiku atraidīja. Viņš izauga par lūzeri.
Kādu dienu puisītis sagribēja nolikt tiesības un nopirkt mašīnu. Viņam tas ilgi neizdevās. Viņš nekādi nevarēja nokārtot tiesības un arī naudas mašīnai īsti nebija. Loti ilgi puisītis centās bet tā arī nevarēja nolikt tiesības. Puika bija tik noskumis, ka vēlējās taisīt pašnāvību. Viņš nolēma ka mēģinās vel vinu reizīti un ja neizdosies tad taisīšot pašnāvību. Viņam neizdevās. Tas puisīti iedzinis tādā depresijā, ka puika pat nemēgīnāja darīt sev apsolīto - pašnāvība. Tā vietā puisītim izdevās atrast normālu darbiņu kurā strādāt, noīrēt dzīvoklīti un izvākties prom no vecākiem. Vecāki pat nenojauta, ka viņu puikam problēmas, jo puisītis atbildīgi darījis savu darbu un klusiņām dzīvojis. Un brīvajā laikā puisītis tikai sēdēja pie datora, pārtika no čipsiem un dzēra alu. Alus pudeles mētājās pa visu dzīvokli. Puisītim bija smaga depresija.
Kādu dienu puisītis iepazinās ar meiteni. Iepriekš visas meitenes viņu atraidīja, bet šī bija savādāka. Viņa nebija kā visas. Meitenei bija vienalga, ka puisītis maz peilnījija, viss dzīvoklis bardakā un ka uz sienām pat nebija tapetes. Meitene puisīti "izvilka no mājas" un parādīja ka ir pasaule tur ārpusē. Viņu draudzība nebija ilga, bet puisītim atmiņā viņa noteikt paliks. Viņu draudzība ilga 2 mēnešus. Tā nebija skaista. Tās laikā puisītis nolika tiesības, nopircis mašīnu un neticēsiet - viņš meiteni pameta. Neviens nezina uz kā balstījās viņu draudzība. Divu mēnešu laikā viņi pat nepārgulēja. Puisītim nebija citu draugu. Puisītis arī nebija īsti draugdzīgs. Puisītis tā arī nekad neuzzināja cik svēra viņa pirmā draudzene, bet noteikt ne maz.
Kad pazuda viņa pirmā un vienīgā meitene, puisītis saprata, ka pašreizējā darba vietā viņam karjera nespīd. Privātā dzīve puisītim tā arī nevedās. Pagāja vairāki gadi līdz puisītis apņēmās kaut ko darīt lietas labā. Puisītis iestājās augstskolā. Mācījās budzetā, naudiņas dzīvošanai pietika. Dzīve kojās nav dārga. Te arī pasaciņa beidzas. Nevienmēr viss beidas labi. Puisītis joprojām sēž viens un vienmēr ir ļoti drūms. Tagad puisītim jau 26 gadi. Ko jūs viņam varētu ieteikt?
1
