emocionalitāte

es to pienjemu :D :D :D un novelju vainu uz to,ka esmu sieviete :D pashai ar riebjas... ir brizhi,ka savaacos,bet,jo vairak savaacos, jo trakaak tas iznaak uz aaru pec kaada laika :D

Kā tieku galā ar emocijām? Tam man ir domāts tumblr - ieeju, reblogoju skumjas bildes un kaut kā paliek labāk.. Lai gan dienas gaitā bieži mēdzu savas emocijas izgāzt uz citiem, kas nav labi..

es vispar esmu cilveeks,kas visur redz tikai -balts vai melns.... un tas to visu veel tikai paspilgtina..ja man ir labi,visa pasaule to zin,ja slikti-arii visa pasaule zin ... stulbi,bet nu izskataas,ka es vairs sevi nemainishu... muzhiigaa ciinja ar vejdzirnavaam...

Vieglākais veids-herbastress tabletes. Ne tas vieglākais-strādāt ar sevi. Un tas ir ļooti grūti.Piedomāt visu laiku pie savas rīcības. Tiklīdz palaižu pašplūsmā-manī mijas pūķis ar rozā poniju. :D

jā, es jau arī parasti cenšos to pieņemt, un pat reizēm(bieži :D ) patīk tā sajūta, ka var tā kārtīgi izlikties sajūtās un tā, taču kad dēļ kā tāda sāku strīdēties ar citiem, man tas neiet pie sirds. :/

bet ta strādāšana ar sevi.. ahh nezinu. itkā gribās un bieži cenšos to darīt, taču kad esmu dusmīga, un domāju, ka vajag nomierināties, un nav tam pamata, kaut kādā veidā tā doma mani aizkaitinā vēl vairāk. tas ir kā pielaist uguni jau ugunsgrēkam. :D

vispār, visu šo mēnesi testēju un paļāvos uz kontracepcijas tabletēm, ko ieguvu tieši nesen, un tad lasot izlasīju,ka sabalanse hormonus un tā, cerēju, ka tas palīdzēs. kkā nejūtu izmaiņas. :D un ta cerēju, pat sapriecājos. :D

Iesaku palasīt kādu psiholoģijas grāmatu par tēmu ..
Bet lielos vilcienos - pašdisciplīna un darbs ar sevi. Sāc ar to, ka iemācies konstatēt momentus, kad paliec sev nevēlamā emocionālajā stāvoklī. Kad to esi konstatējusi, nestreb karstu! Šeit palīdz elpošana - dziļa un mierīga, domu novēršana uz ko pozitīvu, situācijas pārvēršana humoristiskā gultnē un pasmiešanās kaut vai par cilvēku stulbumu, es pielietoju emociju atslēgšanu un koncentrējos uz loģisku, racionālu problēmas risinājumu.
Iemācies sevi pieņemt ar tādām īpašībām, kādas Tev ir, un tad domā, kā tās kontrolēt un novirzīt pozitīvā gultnē.

Es drikstu apvainoties,smieties, raudat kad Putins atlauj.

Ieteikshu to pashu ko citaam - tevii ir paaraak daudz energjijas. Izliec to fiziskaa veidaa araa - sportojot, kaartojot maaju, mazgaajot traukus, naglojot kjebliishus utt. Tad buusi paaraak nogurusi, lai atliktu speeks arii dusmu leekmeem.

es to pienjemu un novelju vainu uz to,ka esmu sieviete

Daru tāpat :D Es gan savas sajūtas un emocijas cenšos neizrādīt svešiem cilvēkiem, studiju biedriem utt., lai arī ne vienmēr sanāk, bet ļoti cenšos. Savukārt, tuvākie cilvēki redz visu, ko jūtu, īpaši draugs un mamma, jo ļooti grūti to neizrādīt - dusmas, aizvainojums, prieks, jebkādas emocijas laužas uz āru.

Pukstu pie sevis, skaitu lēnām līdz 10, purpinu... ja mani speciāli nekaitina, nebļauju nekad nevienam virsū. Vispār reti balsi paceļu :)

Raudājusi sakāpinātu emociju dēļ (NE PAR KO :D) esmu tikai vienu reizi. Drausmīgi stulba situācija sanāca, pati nesapratu, kāpēc es raudāju :D bet tāāāāāds bimbiens nāca :D draugs pēc tam teica - lūdzu, lūdzu nedari tas vairs :D

Ja Tev tas ir pēdējā laikā tikai, vai tik nav no tabletēm, man šitā ar bija, kad lietoju, pilnīgs vulkāna izvirdums nāca laukā...

Man tas pats. Draugam pasaku - nerunā ar mani, nekaitini mani un viss. Kad pāriet, atkal esmu runājama. Kad esmu ar mammu, aizeju uz citu istabu. Pārējiem īpaši neizrādu savas emocijas, pat, ja esmu ārkārtīgi emocionāla.

Es vēl tagad aizdomājos - cik pareizi vispār ir sevī turēt visas emocijas iekšā? Nē, nu es saprotu, ka tas ir jākontrolē, nevar kliegt uz apkārtējiem tikai tāpēc, ka ir slikta diena, bet tomēr... Ja visas emocijas turētu sevī, arī būtu baigi grūti...

domāju, ka no tabletēm nav gan. jau kādupēdējo tādu gadu esmu, un tabletes tik otro mēnesi lietoju. agrāk vispār dusmas reti skāra, un uz visu ar smiekliem raudzījos, nezinu kāpēc tagad tas vairs nesanāk. :(

Krista, man tieši dusmu lēkmes ir tad, kad visādi darbi krīt uz kakla.

mistalee, neturi sevī, aizej uz citu istabu un nodod uguņus. :D

Andas man atkal tieši pretēji. Ja esmu dusmīga vai aizkaitināta, nespēju ciest, ja esmu viena. man obligāti vajag visu pastāstīt un izskaidrot- tieši pretēji manam draugam. viņam der tava metode. un tad tie strīdi ie kā pa viļņiem. man jāgaida kamēr viņš nomierinās un tad varam sākt ar manu arstēšanu- runāšanos. :D

Andas, es jau nemaz nevaru noturēt :D Ne vienmēr sanāk būt vienai tajā emocionālajā brīdī, bet, ja sanāk tad skaļa, skaļa mūzika, vislabāk roks, un viss - esmu cits cilvēks :D