es gan saprotu autores dusmas. Bet ja runa ir tikai par viņa māti, tad vēl sīkums. Bet ja runa ir arī par ikdienas lietām, kad viņam ir jābūt vīrietim, bet viņš uzvedas kā mīksts neandartālietis, tad tur būtu ko padomāt. Diemžēl ir jau kopīgs bērniņš, tāpēc būs vien jārod risinājums jūsu attiecībām, es zinu, jo man pašai bija vīrietis tāds, kurš nebija kā mana stiprā roka, kā plecs, kas gatavs aizstāvēt, bet drīzāk aizies kopā ar baru un ies man virsū. Attiecības nebija ilgas, protams. Man vajag klinti, kas ir blakus gan grūtībās, gan priekos, kas atbalsta mani nevis kaut kādus svešus cilvēkus aizstāv. Novēlu Tev izturību, iespējams, ka būtu jāizlasa kāda psiholoģijas grāmata par savstarpējām attiecībām, jo, ja vien nevēlies šķirties, tad var mēģināt šo to labot viņa raksturā, galu galā nejau Tu viņu audzināji, bet māte, tādēļ visas tās rakstura šķautnes, kuras viņam ir, tomēr ir ietekmējusi vairāk vai mazāk ģimene. Kādas ir attiecības viņa tēvam ar māti? Kas ģimenē ir galvenais? Paskaties uz viņu ģimenes attiecībām un Tu redzēsi, cik līdzīgu modeli viņš cenšas ieviest Tavējā.
Sintija, Tu esi stulba un pati psiha. Kaitina, kad var tā nosaukt cilvēku tāpēc, ka viņš problēmu neizklāsta perfekti. Katrs izsakās, kā spēj. Bet pat es raksta autori ļoti labi izprotu.