Sveikas! Vēlētos,lai jūs,meitenes,padalaties pieredzē un ieteikumos,kā aizmirst pāridarījumu no cilvēka,ko reiz uzskatīju par savu tuvāko... manā gadījumā stāsts ir vecs kā pasaule-labākā draudzene,ar ko biju draudzējusies lielāko daļu savas dzīves,gribēja nokantēt man čali. Sīkumos neiedziļināšos,bet situācija,domāju,skaidra un daudziem pazīstama. Mana problēma ir tajā,ka ir pagājuši jau vairāk kā divi gadi,kopš viss nāca gaismā,ar šo meiteni vairs nekontaktējos,neskatoties uz to,ka gribēja atjaunot draudzību un asarās mirkdama,lūdza piedošanu... bieži uzplaiksnī atmiņas par labi,kas kopā piedzīvots,bet sliktais šajā gadījumā stāv visam pāri. Moka domas par to,kā būtu,ja viss būtu iegrozījies citādi.. eh. Zinu jau,ka ja no mūsu dzīves kāds aiziet,tad tikai,lai atbrīvotu vietu kam labākam,bet viegli teikt,taču grūti pieņemt to. Varbūt ir kāda lasāmviela par šo tēmu vai līdzīga pieredze? Tāds rūgtums iekšā sēž...
375
