bet riit piezvaniishu, arii uz Rigas lombardiem un centiishos uzzinaat vAi tur tāds ir bijis.
Bezcerīgi, jo:
1) Ja tas bija pirms mēneša, visticamāk fotoaparāta vairs nav.
2) Lombardu Rīgā ir bezdievīgi daudz. Pašā centrā vien uz katras ielas pa pieciem, kā minimums.
3) Tev neviens neko nestāstīs.
Uz policiju rīt pat, kāda piektdiena! Tev to mantu tiešām vajag, jeb te mums ir diskusija diskusijas pēc? Un nesaki, ka nevari atrast to pusstundu iesnieguma rakstīšanai. Kaut vai pusdienas pārtraukumā var.
Jo ilgāk vilksi garumā, jo mazākas izredzes, ka Tavu mantu atradīs. Piemēram, Tu tagad nolem, ka rakstīsi iesniegumu piektdien, bet es tajā pašā dienā ieeju lombardā, ieraugu fotoaparātu un likumīgi to nopērku. Viss - Tu to vairs neatrodi, jo pērkot man dokumenti nav jāuzrāda.
Būtu rakstījusi jau dienā, kad konstatēji, ka pazuda, būtu vēl lielākas izredzes, bet te... Vēl garumā jāpavelk. Uz ko Tu ceri?
Policija mūsu valstī centralizēti strādā. Tu, kā upuris, vari rakstīt iesniegumu tur, kur esi, bet viņi pārbaudīs, kur vajag. Teiksim, ja pati esi no Liepājas, rakstot tur, tāpat pārmeklēs gan Rīgas gan Tukuma lombardus. Un izdarīs to ātrāk, nekā tad, ja Tu gaidīsi piektdienu, kad tiec uz Tukumu. Piektdienā vispār neviens strādāt negrib, kur nu vēl policija. Sāks par Tavu lietu domāt tikai pirmdien... Nedēļa atkal vējā un pa to laiku varbūtība, ka atgūsi savu aparātu, kļūst jau tuva nullei.