Un cikos?

jadde nu cmon taa saka 18 gados var dzert un dabut tiesibas vai legali istaties armijaaa , pecc 60 iet pensijaa nekur nav mineets skaitlis kad onligati jaaaprecas. relax :D

Jāprecas nevis steidzoties ''nenokavēt īsto laiku/pēdējo brīdi'', bet gan tad, kad jūties tam gatava un blakus ir īstais cilvēks. Ir sievietes, kas apprecas, kad viņām ir pāri 30. Un?
Man kāzas plānojas nākošgad un es to uztveru bez stresa. Es vispār esmu pamanījusi, ka apkārtējie par manu dzīvi streso vairāk kā es. Piemēram, daudzi kaut kā nespēj pārdzīvot, ka man ir jau 26, nav bērna un mēs arī neplānojam bērnus. Mūs ar draugu tas neuztrauc, bet apkārtējie gan šad tad uzskata, ka tas ir viņu pienākums - pašausmināties par to.

Galvenais ir dzīvot saskaņā ar sevi, nevis skriet pakaļ kkādam sabiedrības standartam vai kaut kur no gaisa pagrābtam modelim, ka līdz 30 gadiem jau nu obligāti vajag apprecēties un jau vairākus bērnus dzemdēt.
Un uz kaut kādām klasesbiedrenēm vajag mazāk skatīties un mazāk salīdzināt savu dzīvi ar viņējām. Kad man bija 22 - 23 gadi, tad arī dzirdēju, ka vesela rinda ar manām bijušajām klasesbiedrenēm apprecējušās un dažai jau otrais bērns. Tagad - puse no viņām ir jau šķīrušās.
Citu cilvēku dzīve...nav mana dzīve un tā nav nekāds rādītājs.

es domaju,ka tas veselibas problemas autore domaja par to dzemdesanu, lidz 25 vai augstakais lidz 30 gadiem var but drosi 99.9 %,ka berns piedzims vesels bet veselibas problemam bez astmas un tadam slimibas, bet 40 gados arii var piedzimt vesels berns, bet kads skats no malas ka tev 40 gadi a berns tik piedzimi kad bus 50 bernam tik 10 un vedot uz skolu es domaju,ka daudzi domas,ka busi oma nevis mamma, es sajustos stulbi, tad jau labak jaunai mammai un sagaidit aari mazbernus, nevis vecai un ceret ka moshk izdzivos lidz mazberniem

Izklausaas, ka taada panika, ka bez maz vai buutu jaaprecas ar pirmo, kursh preceetu. Varbuut nevajag iespringt uz to, appreceeties var 20, 30 vai 70 gados. Maaksla ir nodziivot kopaa visu muuzhu ar cilveeku, ar kuru apprecas, nevis appreceeties 20 gados un sabaazt visos sociaalajos portaalos galerijas ar "baltaa patraka balagaanu", un tad peec dazhiem gadiem nonaakt shkjirtenes lomaa.
Kaa arii beernus vajadzeetu radiit, kad abi tam ir gan psihologjiski, gan materiaali gatavi nevis taapeec, ka kaiminju Anninjai jau ir.
Ja 30 gados saakas veseliibas probleemas, tad es esmu baleriina. Njaa, padomju laika domaashana veel ilgi vilksies liidzi cilveeku praatiem ...

Tad, kad satiek TO cilvēku, tad zin, ka vajag.
BET kamēr esi brīva - izbraudi brīvību! Nopietni!
Lai cik forši nebūtu attiecībās, to kā bija, kad biju brīva, es nekad neazimirsīšu.
Liekot roku uz sirds varu teikt, ka esmu izbaudījusi brīvību un drošu sirdi varu nobāzēties kopdzīvei ar savu mīļoto. Tieši tas ir iemesls kādēļ man nebija bail sniegt pozitīvu atbildi bildinājumam pēc gada ar astīti kopā būšanas.
Es zināju kā ir būt nelaimīgās attiecībās un es zinu kādas ir laimīgas attiecības. Tagad.

Vai tu vari pateikt kādas ir attiecības, kāda negribi pēc personīgās pieredzes (šis gan neder tām, kuras ir laimīgi kopā ar savu pirmo puisi)? Vari konkrēti pateikt kādu vēlies blakus sev otru cilvēku, bez sapņiem, bet reālu vīrieti? Tad kad visu šo varēsi pateikt bez vilcināšanās, tas cilvēks nāks ;)

Man tikko palika 25 gadi. No stereotipiem skatoties, man jābūt precētai un vismaz vienam bērnam. No uzskaitītā man pagaidām nekā nav, jo nevēlos. Ļoti nepatīk, kad saka - līdz tādam gadu skaitam būšu apbērnojusies, precējusies, liela māja un daudz suņu. Banāli - bet visam ir savs laiks. Tā tiešām ir.

Un jā, vai tiešām dzīvē galvenais ir gredzens pirkstā, kas nebūt neliecina, ka esat ūber laimīgi/apmierināti un bērni?

Jāprecās ir tad, kad tu jūti, ka ir īstais laiks un īstais cilvēks blakus. Tas var būt gan 20, gan 50 gados.

22 - ístais laiks... tá ka visu esi nokavéjusi, pérc kakji

Par šo jautājumu brukt virsū sievietēm vispār nav korekti, jo tādus lēmumus pieņem vīrieši. Tāpēc vērsieties ar šiem jautājumiem pie viņiem.

Es vispār esmu pamanījusi, ka apkārtējie par manu dzīvi streso vairāk kā es. Piemēram, daudzi kaut kā nespēj pārdzīvot, ka man ir jau 26, nav bērna un mēs arī neplānojam bērnus. Mūs ar draugu tas neuztrauc, bet apkārtējie gan šad tad uzskata, ka tas ir viņu pienākums - pašausmināties par to.

+++++++
Tikai man 25:)

A kāpēc vispār ir jāprecas?? Ko dod laulība? Kāda ir atšķirība dzīvot tāpat kopā vai dzīvot kopā kā vīram un sievai?

Bernadeta, ir atšķirība. Tieši no juridiskās puses.

Nāves, slimības, negadījumu (slimnīca, koma) situācijās tas, ka esi SIEVA dod tev ļoti lielas priekšrocības. Tu tīri juridiski esi ģimene, nevis "draudzenīte". Arī pārceļoties uz dzīvi ārpus ES ir vieglāk dabūt otru vīzu gimenes locekļiem, ne visās valstīs juridiski atpazīst faktisku (bet neregistrētu) kopdzīvi. Arī pluss, ja gribi atgūt pārmaksātos nodokļus tepat Latvijā, vīra/sievas čekus var iesniegt, drauga/draudzenes - nevar.

Jā, tīri ikdiena, dzīvojot - nav baigās starpības. Bet daudzās citās situācijās, neikdienišķās situācijās, starpība var izrādīties grandioza.

Jāprecās un bērni jādzemdē tad, kad pašai ir vēlme un īstās izjūtas un pilnigi vienalga, ko tajā brīdī dara citi. Tev baram nav jāskrien pakaļ, bet jāvadās pēc savas sirds un prāta.
Tev jādzīvo sava dzīve, izbaudot to,nevis "jālec"visiem pakaļ, jo lielākā daļa tā dara!

Bērniem ir jādzimst tikai un vienīgi no vecāku mīlestības un arī jāprecas ir tikai mīlestības dēļ un tad, kad jūtu visi tavi kāzās teiktie vārdi ir no sirds patiesi!

Es arī piekrītu tam, ka citi par citiem uztraucas, bet tajā pašā laikā pāris dzīvo mierīgi, neko grandiozu vēl neplānojot. Vai vispār neplāno dibināt ģimeni.

Bernadeta, ja vēlas bērnu, tad bērnam būs, kā saka - "īsti vecaki". Par uzvārdu gan nezinu, kā ir, kad bērns piedzimst. Ja vecāki ir precējušies un ja nav.

Un protams, šikāk arī izklausās - mans vīrs tiripiri. :p

Pareizi saka 57days par juridisko pusi.

Nu jā, tad sanāk, ka precības ir tīri papīru darīšana, formalitāte.
Un kā saprast - precas arī dēļ mīlestības?

Bērna uzvārdu tas neietekmē. Vienīgais, ja vecaki nav precējusies, tad tēvam kaut kur jāparakstās, ka bērns ir viņa :)

Bernadeta, dzīvo kopā dēļ mīlestības, kopa brokasto, kopa guļ, kopā skatās romantisku kino dēļ mīlestības. Tad, kad mīlestība ir, papīru dēļ to lielo mīlu labāk piereģistrēt oficiāli. Sevišķi jau, ja ir plānots, ka lielā mīla nebeigsies līdz pensijas gadiem. Ja liela mīla ir pagaidu variants, tad tiesām nav jēgas papīrus smērēt.

Heartkiller - kāpēc neplānojat bērnu?

Autore, vispirms atrod vīrieti, bet labākie jau līdz 25 gadiem ir aizņemti vai arī vēlāk ar bagāžu un negatīvu pieredzi attiecībās.

Precies, kad zini, ka cilvēks tev blakus ir īstais. Un nav svarīgi, vai īstais, kuru mīli, vai īstais, kas tev un tavam bērnam spēs sniegt labāko dzīves kvalitāti. Pati plānoju apprecēties līdz 26. ;)