Nervu sabrukums

ervins es domāju, ka tas vairāk saistīts ar peronības tipu nevis vecumu. Man radies tāds iespaids, ka vairāk depresijas un sabrukumi ir tiem cilvēkiem, kuriem augstas prasības pret sevi. Cilvēki arī 40 gados var būt pofigisti un visu uztvert vēsi.

Ervin, dažreiz ir domas par pašnāvību.

Jā, un citiem jau nekas nav jāapvieno un, ne par ko nav jādomā.

Man gan ir grūti izdomāt kas vēl būtu tikpat grūti kā studēt, rakstīt darbus, mācīties eksāmeniem un strādāt. Vēl jo vairāk veikalā (vismaz man liekas, ka vienreiz minēji), kur nevar sēdēt pie kompīša, padzīt luni un papildīt kādus mājas darbus.
Nerunāšu vēl par ēst gatavošanu un citām ikdienišķām lietām kā, piemēram, laiku atpūtai..
Ieteikumi:
Ņem studējošo, ja nākotnes profesijā nebūtu grūtību ar darba atrašanu un labu atalgojumu.
Atrodi labāk apmaksātu darbu.

Vienkārši visu laiku stress, kā visu paspēt, savienot utt.

Man tā agrāk bija - nemācēju neko saplānot. Pamēģini tagad to, kas Tev jādara, sakartot. To, kas svarīgāks, vai jāizdara ātrāk, liec saraksta sākumā, to, kas var pagaidīt, beigās. Neko jaunu klāt, cik vien iespējams, neņem. Arī tad, ja šķiet, ka tie ir sīkumi un neko daudz laika neaizņem - tie vairo Tavu nogurumu un aizņem Tavu laiku.
Uztaisi fiziski sarakstu uz lapas. Lielākos darbus sadali mazākās daļās un tad, kad ir izdarīts, izsvītro. Var likties muļķīgs padoms, taču tas psiholoģiski rada padarīta darba sajūtu, kas palīdz rast iedvesmu darīt tālāk.
Iemācies nākotnē atteikt - tā bija mana problēma - vienmēr šķta, ka varu visiem palīdzēt un varēju jau arī, taču pašai sev un atpūtai laika neatlika vispār. Palīdzēt uzņemies tikai mazus darbiņus un arī pa retam. Lai neizskatītos pēc maitas, atsakot saki, ka vari šo darbiņu uzņemties, ja der, ka to izpildīsi (te izvēlies termiņu, kuš lūdzējam visdrīzāk nederēs, bet Tev arī netraucēs, ja nu der).
Vienmēr atrodi kaut stundu pa dienu padarīt to, ko vēlies - kas nav saistīts ar mācībām un darbu. Atnākot no skolas/darba, tas būtu īstais moments - atpūtināsi galvu. Ieej dušā, padzer kādu tēju, padari lietas, kas Tevi nomierina - kaut meksikāņu seriālu paskaties, ja Tev tie šķiet interesanti. Tā būs vieglāk pievērsties tam, kas vēl mājās jāpadara - gan mājās apdarāmajiem darbiem, gan mācībām, gan līdzi paņemtajam darbam.
Ja jūties nogurusi, atūties kaut 15 minūtes un nepārmet sev to. Ja neatpūtīsies, vairāk laika pavadīsi domājot par to, ka esi nogurusi un darāmā daudz, nekā Tu iztērēsi atpūšoties.
Noteikti ierēķini sev 6h miega. Tas ir minimums. Ja gulēsi mazāk, nogurums tā arī nepāries.
Jebkura darba termiņam var dabūt pagarinājumu. Ja jūti, ka nepaspēsi termiņā, jau dienas 2 iepriekš vienojies par pagarinājumu. Tā būs mierīgāk strādāt, pie kam, ne tikai pati mazāk nogursi, bet arī darbs būs izdarīts kvalitatīvāk, nekā, ja sēdēsi līdz 5:00, pusi laika pavadot domājot par to, kā lai paspēj, kā lai neaizmieg..
Tā sajūta, ka netiec ne ar ko galā, nerodas no nekā. Visticamāk Tev tiešām ir pārāk maz laika visam un vēl mazāk laika atpūsties, kā pati vēlies.
Kad atcerēšos, pierakstīšu klāt, ko vēl vari darīt. Bet jāsāk Tev reāli ir ar to, ka jāsakārto uz šo brīdi darāmo darbu saraksts un jāatrid laiks atpūsties. Tas palīdzēs uz pārējo jau cerīgāk skatīties.

Andas, neliela iedvesma jau ir laba zīme ;)
Es ļoti labi spēju saprast, kā jūties. Esmu gājusi cauri smagam posmam. Lieku uzsvaru uz vārdu posms. Tas vārds savā skaidrojumā jau iekļauj to, ka ir sākums un ir nobeigums. Lai nu kā, Tu esi darbspējīga, jauna sieviete. Laiks uz vietas nestāv un katrai situācijai ir vismaz viens risinājums :)

Pašlaik ir grūti atrast izeju. Nav darba, nav drauga, nav seksa, visu šo lietu kopsumma veido visu negatīvo.

Ervin, dažreiz ir domas par pašnāvību.

ņe nada! es iesaku mazliet pagraizīt ādu!

Ui, tad vēl daudz, laikam pats sākums.

Es ieteiktu, pirmkārt, pašai pie sevis izvērtēt, kas Tev ir svarīgākais, kas jāpaveic. Pieņemu, ka darbs, jo rēķini jāmaksā. Atceries, ka Tev vnm ir atkāpšanās ceļš, vari paņemt akadēmisko, pārtraukt uz laiku macības, pāriet uz neklātieni. Nedzen sevi izmisumā, bet dari tik, cik spēj, ja nespēj, tad skaties, vai vari kaut ko atmest. Atceries, ka viss kādreiz beidzas, gan vieglie, gan grūtie posmi.

Pašlaik ir grūti atrast izeju. Nav darba, nav drauga, nav seksa, visu šo lietu kopsumma veido visu negatīvo.

Paldies, ka ziedoji savu dārgo laiku, lai uztaisītu manu viltus profilu. :)

Andas, bet kur tad palika tas Tava misters lieliskais? cik cv esi aizsūtījusi uz vakancēm?

S80, tas būtu sāpīgi. Vienreiz gribēju nolekt no Vanšu tilta, bet draudzene atturēja.

Kāpēc ne Salu vai Akmens?

S80, viņš krāpa mani ar citu, nespēju to piedot.

Par tām Vantim nav smieklīgi, lai kas Tu būtu. Tu esi slims cilvēks.

Lūk, pierādījums, kāpēc nevajag izpaust privātu informāciju vai publicēt bildes, te apgrozās slimi cilvēki. :)

Andas, tad tas ko fake raksta tā ir vai nav? Es nesaprotu vairs neko. Vispār kāda uja pēc vajag taisīt visādus fake? Ko tad dod? neko!

Autore ir īstā, bet kādam atkal nagi niez paņirgāties tur, kur nevajag.

Es arī nesaprotu kāpēc kāds slimais taisa manu fake.

Un jā S80, tā ir taisnība.

Sakot ar septembri,pat tgd nedaudz,saksu jukt prata. Jasak laicigi nervu tabletes dzert,meginasu but pozitiva vai jaiegadajas kartigs boksa maiss.

Mi Amor, nebrīnos, jo Tavs Putins sāk zaudēt Ukrainā, tev būs vajadzīgas ne tikai nomierinošās narkotikas.