Cik taalu?

Tas tachu ir ljoti naivi taa domaat un taadam tipam izmianiities nereaali, vai ne?

Tas ir pat ļoti reāli, ka var izmainīties. Manējais agrāk arī te ar vienu, te ar otru, kas arī bija iemesls, kāpēc tad, kad sagājām kopā, es attiecības neuztvēru nopietni. Domāju, ka ilgāk par trīs mēnešiem jau nekas tur nesanāks, lai gan neesmu tāda, kas sāk attiecības vieglprātīgi. Ja uzsāku, tad arī ceru, ka tas būs uz ilgu. Bet šo attiecību laikā viņš ir ļoti izmainījies, ko redz visi, kas viņu pazīst. Protams, nekādas garantijas nav par nevienu, bet nu nav man nekādu šaubu par viņu, jo viņš šo gandrīz 4 gadu laikā, nav devis tādu iemeslu. Tas, ko viņš ir darījis agrāk, mani vairs ne interesē, ne satrauc, jo ir sevi pierādījis kā nopietnu un uzticamu vīrieti.

Jāatzīst, ka šajās attiecībās neko neesmu pārkāpusi un nekur tālu neesmu gājusi, jo...nav bijusi vajadzība un laikam, ja sāktu domāt, ka vajag, tad sāktu domāt, vai man tās attiecības vajag.
Bet iepriekšējās, kad biju naiva un stulba - pārāk ilgi ticēju cilvēkam, ticami stāstītiem meliem, neredzēju patieso seju un devu otrās iespējas situācijās, kuras tagad atceroties, vnk baigi, jo jau pirmajā vajadzēja pagriezties un aiziet. Kad acis atvērās, tad daudz no tā visa iemācījos un beidzot izbeidzu to murgu.

Atbildot uz otro jautājumu šobrīd - nekad nepārkāptu savus principus, savu morāli un savu sarkano līniju(tas ir - nekad nepiedotu krāpšanu un rokas pacelšanu pret mani). Tāpat, nekad vīrieša dēļ nesāktu darīt kkādas krimināli sodāmas lietas(piem. zagt utt). Neviens vīrietis nav tā vērts.

Esmu daudzko pieļāvusi attiecībās ar vīrieti, bet es nekādi tajā nevaru vainot otru, jo izvēle būt kopā ar cilvēku bija mana. Man pat negribas atcerēties, bet esmu ļoti iemīlējusi cilvēkus un ļāvusi sev kāpt uz galvas un necienīt.
Iepriekšējās attiecībās, ļoti ilgi tas bija, mana laika nerespektēšana bija tikai nieks, vienu brīdi pat bijusī sieva dzīvoja ar viņu, dēļ bērna kopējā, es to piedevu, tāpat kā citu attieksmi, kas bieži veda izmisumā. Pēc tam puisis ar kuru tikos arī mani čakarēja, bet to uztvēru savādāk, jo man bija sāpīga šķiršanās, es jau vairs nespēju tā just un uztvert, bet jebkurā gadījumā cienīga tā nebija lai gan gribējās. Es ļoti daudz ļāvusi sev kāpt uz galvas, labās sirds un pieklājības dēļ, un savu sajūtu vadīta, jo ja pieķeros kas notiek reti, tad tas ir nepareizajos un bez prāta...

Man liekas, ka esmu baigā sodība, ka negadās sirdī tāds kas nudien izturētos cienīgi. Visiem bijis čakars, piemēram manā acu priekšā citu sieviešu koļīšana, ignorēšana, pat rupji vārdi, lai gan tajā mirklī riju asaras un savas pieklājības dēļ klusēju un nebildu ne vārda. Pēc pēdējām attiecībām kļuvu vēl apbrīnojami mierīgāka, neesmu pacēlusi balsi, aizvainojusi, pārmetusi, aizskārusi. Reizēm šķiet ka esmu bijusi vienkārši par labu un vīriešiem tādas nevajag

jo ja pieķeros kas notiek reti, tad tas ir nepareizajos un bez prāta...

man liidziigi.

Kad padomaaju par to teicienu:

Mēs ignorējam tos, kuri Mūs dievina un dievinām tos, kuri Mūs ignorē..

tas liekas kaa likums! Vismaz man ir vienmeer taa un savaadaak nemeedz buut. Kaapeec taa??

Tagad ir pretējs efekts, man nevienu nevajag, neviens nešķiet labs... nav vairs jūtu, ir tikai vēsums. Bet pieklājību un iecietību neesmu zaudējusi, jo zinu kā ir kad pret Tevi nav labs un ir neiecietīgs, netaisns...

Gurri
Patiesiibaa bija man vienu periodu arii taa. Un tagad lepojos par to laiku :D Kaut tajaa briidii likaas, ka tas ir veel stulbaak, nekaa buut saapinaatai. Bet tomeer nee, nav taa! :)

Bet galu galaa jau laikam jaatgriezhas buus tajaa `veesajaa` periodaa. Tas prieksh manis ir nekaitiigaakais. Jaadomaa par reaalaam lietaam, naakotni, naudas pelniishanu, kraashanu, maaciibaam, attieciibaam veel neesmu gatava un ja neesmu... tad nav arii ko `tautiities`. ;)

Esmu piedevusi nodevību, bet pagaidām neesmu pārliecināta, ka mans lēmums ir pareizs. Laiks rādīs, grūti no jauna uzticēties.

Es domāju ka katram ir cits stāsts, man tas nav noticis apzināti, bet pats no sevis, esmu noslēgusies. Sevi atradusi esmu citur, tur kur jūtos laimīga un nesāpināta...

ervin Bet kura te teica ka grib blakus sev redzeet stilliigu tuseetaaju?

Man piem. ir svariigi, lai cilveekam ir savs gjeerbshanaas stils, bet ja vinsh kopumaa izskatiisies labi, man patiks es nedomaashu, tas krekls nav no aizpagaajushaa gada kolekcijas? Un ja zinaashu ka cilveeks biezhi pa klubiem tusee, tas buutu miinuss, jo buutu lielaaka piesardziiba, ka atkal nav taads kaa paareejie babnjiki.

Es esmu mainijusi savus steriotipus,palikusi elastigaka un peilavigaka.Neesmu vairs tik sturgalviga,esmu palikusi atvertaka un nebaidos izradit jutas.Trakakais,ko esmu izdarijusi,nakti pie vina atbraukusi,jo vins man pietruka.

Ne,neesmu tikusies ar puisi,ja zinu,ka vinam vel kada patik.Es gribu but vieniga.

Gandrīz 3000 km esmu braukusi. Tas bija diezgan tālu. Ja nopietni, tad neviena vīrieša dēļ nepazemotu sevi

Cik izmisušam ārzemniekam jābūt, lai meklētu internetā līgavu no otras pasaules puses :D Droši vien strādā makdonaldā un dzīvo vecāku mājā :D LOL
Ja tiešām tie ārzemnieki būtu tik veiksmīgi viņi savā valstī atrastu skaistu meitenei :D
Par ārzemnieku vēl lielāka neveiksminiece ir meitene, kurai iedegas naudas zīmes acīs līdz ko soc tīklos uzrunā kāds pakistānis :D

Es reiz izmainiiju babnjiku. Bet pati nebiju ar to laimiiga, jo taapat pateicoties visaam pagaatnes lietaam (aizieshana prom deelj citas, flirteeshana ar citaam, sarakstes, sarunas, utt.) visa mana speeja uzticeeties bija salauzta, samiidiita un metama miskastee. Vinjsh izmainiijaas ljoti stipri, un ne jau tikai taapeec, ka es riikoju skandaalus un chekoju gan soc tiiklus, gan telefonu (to visu vinjsh mieriigi iztureeja un iztureejaas saprotoshi), bet pilniigi vareeja just, ka vinju vairs vispaar neinteresee ieprieksheejais ''dziives veids'' un vinjsh bija paaraak iemiileejies un piekjeeries man. Tagad sanaak taada mociishanaas, bet vinjsh par spiiti visam censhas nezaudeet mani.

Uzskatu, ka babņikus līdz galam, 100% mainīt nevar. Ilgtermiņā.

meksikanka, var. Jau vairaakus gadus to redzu. Var nosleept kraapshanu, var nosleept sarakstes, bet savu attieksmi un iztureeshanos vairaakus gadus nosleept no cilveeka, ar kuru visu laiku esi kopaa, nu nevar. Es atceros, kaads vinjsh bija agraak, pavisam cita iztureeshanaas tur bija.

var. Jau vairaakus gadus to redzu. Var nosleept kraapshanu, var nosleept sarakstes, bet savu attieksmi un iztureeshanos vairaakus gadus nosleept no cilveeka, ar kuru visu laiku esi kopaa, nu nevar. Es atceros, kaads vinjsh bija agraak, pavisam cita iztureeshanaas tur bija.

Pilnīgi manas domas!

bet savu attieksmi un iztureeshanos vairaakus gadus nosleept no cilveeka, ar kuru visu laiku esi kopaa, nu nevar. Es atceros, kaads vinjsh bija agraak, pavisam cita iztureeshanaas tur bija.

Piemēra pēc, kā izturēšanās, attieksme mainījās?