Mēs iepazināmies domubiedru grupā, tā pavisam vienkārši ka es pēc tāda nomākta stāvokļa attiecību ziņā gribēju iepazīties, daudz reizes jau biju tikusies ar citiem utt, bet uz laiku tam atmetu ar roku, pēc tam saņēmos vienu dienu un uzrakstīju TĀDU palagu par sevi, pasakot uzreiz visus savus plusus un mīnusus, lai tad nevienam nerastos apmūlsums ka es būtu cits cilvēks nekā viņi iedomājas. Tad nepagāja ne pāris stundas ka mans tagadējais draugs atbildēja vēstulē iesākot domu ar "Nu mums jau laikam nekas neiznāks jo atrodamies par tālu." bet šie vārdi mani pievilka jo tomēr nebija tas klasiskais "Čaw kā iet?" tad nu sākām runāties, pēc bildēm jau bija skaists, bet tad jau smējāmies ka no bildēm neko nevar saprast, tad nu pagāja pāris mēneši, mēs jau kopš pirmās dienas rakstījāmies ļoti daudz sākumā caur dr.lv pēc tam jau caur telefonu, līdz beigās satikāmies. Protams pirmajā sekundē kad viņu ieraudzīju bija tāds apmulsums, jo lūk bildēs viņš izskatījās daudz garāks, bet dzīvē viņš bija kādus 10-15 cm garāks par mani, bet tas ļoti ātri tika pārvarēts jo tad es ieraudzīju viņa smaidu, platu, no viena gala līdz otram un cik viņš saka, viņš ar manī esot ieraudzījis manu smaidu pirmo, kas esot pievilcis. Un tā nu mēs kopā pavadījām laiku, staigājām pa Vecrīgu un pat beigās aizgājām iedzert kādu aliņu, bet visu laiku mums bija tik jautri kopā, vardi nekad neaptrūkās :) Un ak tie viņa smiekli ir tik burvīgi, pilnīgi zosāda uzmetas sadzirdot :D Un jā, tad nu ar dzīvē tiešām mēs jau no paša sākuma smējāmies ka viens otra teikumus pabeidzām un pat ļoti daudzi cilvēki no malas to ir pamanījuši ka mēs ļoti līdzīgi domājam un atbildam uz jautājumiem.
Protams ir mums arī mazas atšķirības, piemēram es neesmu tik atraisīta mīlestības izrādīšanā piemēram ar apskāvieniem un bučām, bet viņš atkal ir tik mīlošs viņš pie katras izdevības mani apskaus, publiski vai privāti. Nu ja sākumā man likās ka tas būtu par daudz, tagad es tiešām saprotu ka nē, tas ir tieši tas kas man ir vajadzīgs, jo viņš man liek justies kā dievietei.