Mātes nekam neder

Un visi tie teicēji ir nolietojuši savas mātes. Tagad aizejiet un viņām to pasakiet.

Nu ja tu drāz un lieto savu māti tad tiešām ej un pasaki, ka viņa ir nolietota!

Esmu 26 gadus vecs džeks un man pret mammām nav pilnīgu nekādu pretenziju. Tā kā ,vispār, dievinu bērnus, tas jau ir pat forši, aiziet piemēram visiem kopā uz zoodārzu. Randiņošanas periodam arī nav ne vainas, vari palutināt bērnu un saņemt milzumdaudz pozitīvu emociju, bet tev vēl nav pienākums viņu pieksatīt, skolot utt. Ja būtu jāuzsāk kopdzīve ar sievieti ko mīlu,kurai jau ir bērns, nekādu problēmu. Būtu stilīgais patēvs-draugs, kas dēlu mācītu braukt ar moci , bet meitu vestu uz deju kursiem. Pie tam sievietes ar bērniem zina kā ir rūpēties par citu cilvēku, dāvāt mīļumu un siltumu, atbalstīt, ne ,kura katra jauna tusiņu meitene varēs dot ko tādu.

Un par to ārējo izskatu. Varu saderēt, ja rādītu bildes ar dažādām meitenēm un liktu uzminēt, kura ir māte ,kura ne, neviens tās neatšķirtu.

Mans draugs saka, ka sievietes stāvoklī ir skaistas. :)

Tie, kuriem šāds priekštats izveidojies pats nekam neder.
Daudz sieviešu, kuras ir mammas arī ir skaistas.
Galvenais arī pēc bērna ir uzvaktēt savu figūru.
Piekrītu Aleksandram, ka dažas māmmiņas ir daudz simpātiskākas un pievilcīgākas nekā tās, kurām bērnu nav.

Eeeh, tomēr šī tēma lika aizdomāties. Atradu vienu citu senu tēmu,kurā arī biju iesaistījies.
http://cosmo.lv/forums/topic/162265-virietis-ar-piekabi/
Skarbi...

Tev pilns rublis nav autore.

Piekrītu Sintija_sk katram vārdam.
Grozi kā gribi, bērniņš (gan vīrietim, gan sievietei) IR bagāža jaunu attiecību izveidei un nav neviena cilvēka sapņu partnerim piemītošs apstāklis :)
Un tam varbūt ne tik daudz ir sakara ar izskatu vai attieksmi, bet kaudzi citu faktoru, kas turpmāku attiecību izveidi ļoti ietekmē.

Manā dzīvē bērna piedzimšana tieši bija stimuls augt un attīstīties (un arī kļūt skaistākai), lai viņš var lepoties ar savu mammu. Ar vīriešu uzmanību arī nav bijis problēmu. Esmu mīlēta, un vīrietis rūpējas par bērnu laikam pat vēl vairāk nekā es (viņiem tās puišu padarīšanas ir - lego, skrituļošana, un arī mācībās lielāko daļu darbiņu padara mans draugs, jo man pacietības ne vienmēr pietiek) :)

Ja nebūtu bijis dēls, tad iespējams vēl būtu kopā ar viņa tēvu, kurš tā arī ir iestrēdzis aptuveni 16 gadu vecumā, un būtu tāda pati kā viņš. Un beigtu mēs dzīvi kā 2 alkoholiķi.

Kpc ir izveidojies priekštats par mātēm, ka viņas ir kā kaut kādas atkritējas?

Pajautā to savai mātei, kāpēc tā.