ex

Nu neklausi citus, dari, kā sirds liek. Ne visiem ir negatīva pieredze. Vispār nesaprotu, kā var tā pateikt: nedari to un šito, nekāpj uz tā paša grābekļa, spriežot pēc savas negatīvās pieredzes. Katram ir individuāls gadījums, ok var pastāstīt savu pieredzei, bet ne jau teikt: nē, nesaej kopā ar bijušo. Tas autorei pašai jāizlemj.

Man pašai tā bija, ka pašķīrāmies. Arī daudzi domāja, ka neko mums salāpīt vairs neizdosies, kad sagājām no jauna kopā. Bet nekā, kļūdījās visi. Mūsu attiecības ir tik labas, kādas nekad nav bijušas un tūlīt precamies. Un tā pašķiršanās mums devusi ļoti daudz. Ir vairāk ieguvumi no tā, kā mīnusi, tāpēc ne vienmēr ir tā, ka neko vairs nevar labot. Reizēm ir vērts iegūt rūgtu mācību un, ja abi patiesi mīl viens otru un ir gatavi uz visu iespējamo, lai saglābtu attiecības, tad tas IR iespējams.

Kampanella - cik ilgi bijāt pašķīrušies?

Man vnk bail atkal sāpināt viņu, ja nu nekas tomēr nesanāks.

Domas par bijušajiem piezogas parasti tad, kad ilgu laiku ir būts vientulībā. Vai tas nav tavs gadījums?

Mēs bijām pašķīrušies līdzīgi, kā jūs, varbūt pat gads, precīzi neatceros vairs. Nu, es nezinu, ja neesi pārliecināta, tad varbūt nevajag. Mums bija tā, ka abi bijām pārliecināti, ka gribam atkal būt kopā un , ka spējam mainīt lietas, kas sagrāva mūsu attiecības. Un tiešām strādājām ar attiecībām, kad sagājām kopā. Rezultāts ir super, nekad nebiju cerējusi, ka tā ir iespējams izmainīt attiecības, kā mums tas ir izdevies.

Esmu kādu mēnesi viena... Tākā domāju, ka šis nav tas gadijums :)

Nu ne vienmēr vientulība ir pie vainas. Kad es biju pašķīrusies, satikos tajā periodā ar vairākiem, galīgi nebiju vientuļa, un kaut arī daudz domāju par bijušo, neko atjaunot necentos. Bet dzīve mūs saveda kopā negaidīti un deva iespēju saprast, ka mums ir jābūt kopā un jācīnās vienam par otru.

Es iesaku mēģināt- ja nemēģināsi neuzzināsi.

Runājot no savas pieredzes- Ex teicās, ka sapratis savu kļūdu, ļoti centās to pierādīt, devu iespēju un tiešām- bija pavisam cita attieksme pret mani un attiecībām kopumā, pusotru gadu nodzīvojām kopā, viņs lasīja manas vēlēšanās no acīm, uz rokām nesāja, ļoti piedomāja pie savas attieksmes.

Diemžēl es nespēju piedot un aizmirst kas bijis... Viņš joprojām nav atmetis ar roku.

Es nesteigtos tik kategoriski uzreiz apgalvot, ka nevajag. Varbūt vajag. Varbūt tas, kas jūsos abos mainījies, ir tas, ka vajadzīgs, lai šoreiz izdotos.
Es kādreiz arī biju ļoti skeptiski un negatīvi noskaņota pret saiešanu kopā ar bijušajiem. Es tāda biju līdz pati sagāju kopā ar bijušo vīru un šovasar atkal apprecējāmies.

Tu taču jūsu attiecības zini vislabāk, Tu pazīsti viņu, Tu zini, kāpēc izšķīrāties, tāpēc, ja jūti, ka varētu izdoties, ja ļoti vēlies to, tad dari to! :)