Attiecības

Tāds tādu atrod :)

Esam diezgan atšķirīgi, bet jo ilgāk esam kopā, jo vairāk manu, ka daudzās dzīves jomās paliekam līdzīgi. Neviļus tiek pārņemti izteicieni, žesti, rīcība... Man tā vienai?

kurš tad tev runā par attiecību veidošanu pēc kāda principa?

vispār jau tas bija tēmas jautājums. kāds jautājums - tāda atbilde.

Neviļus tiek pārņemti izteicieni, žesti, rīcība... Man tā vienai?

Nop, mums tas pats. Papildinam viens otra melnos jokus nemaz nesarunājuši :D Un daudzi apkārtējie to ir pamanījuši, kā arī pati uzķērusi esmu :)

Sany jautājums bija -

Pēc kāda principa esat attiecībās?

nevis - pēc kāda principa veidojat attiecības.:D
manuprāt, nav viens un tas pats:D

Man ir savas vertibas pec kuram ari manam partnerim ir jaatbilst. Viena no tam ir "virs un vards'', godigums , ciena . Laikam jau , kaa piparene rakstija - sobrid ir pretpoli ar kopejam dzives vertibam .

pretpoli ar kopējām dzīves vērtībām.

yess.

Kaut kas pa vidu. Bet vairāk, laikam - pretpoli pievelkas.

Viņam ir tas, kas man pietrūkst. Man ir tas, kas viņam pietrūkst.

Bet tā visā visumā mēs esam palikuši līdzīgi domāšanā. Teikšu, ka esam gan pretpoli, gan tomēr arī nedaudz līdzīgi.

Tā nav mīlestība, kura māk
Gadiem ķircināt un gadiem plosīt,
Mīlestība tā kā zibens nāk -
Atnāk, balta uzliesmo un nosit.

Tā mēs ejam. Dienas dziest un aust.
Uguns šautrās ilgu spriegums krājies.
Zibens! Tavs! Un atkal tas nav tavs,
Uzliesmo tavs draugs un blakus gājējs.

Viens pēc otra sadeg smaidoši
Zilā zibens trāpītie un ķertie.
Ejam tālāk! Ejam gaidošie,
Zibens netrāpītie, nenospertie!

un

Tu atnāci pie manis nu jau otrām lādzēm.
Ar acīm mirdzošām - un mirdzot rokassprādzēm.

Bij kastaņlaiks. Tie paukšķēdami plīsa.
Un kļuva pēkšņi žēl, ka dzīve ir tik īsa.

Tik tiek, cik gaismu ieraudzīt ļauj Dievs,
kad tu man garām ej un iemirdzies.

Es nežēlojos. Dzīvi jāņem smejot.
Tik, cik tā iemirdzas. Kā garāmejot.

Ziedonis kā reiz par mums:)

Pretpoli pievelkas, manuprāt, arī ideālākais variants!