Morālās dilemmas - ko jūs darītu?

You witness a man rob a bank, but instead of keeping the money for himself, he donates it to a local orphanage. You know this orphanage has been struggling for funding, and this money will allow the children to receive proper food, clothing and medical care. If you report the crime, the money will be taken away from the orphanage and given back to the bank.

Neteiktu neko, ja patiešām noziedota nauda.

Sofijas gadījumā glābtu vecāko.

You witness a man rob a bank...,

Ziņotu par laupīšanu, jo nav fakts, ka visi bankas klienti ir, piem. ļoti partikuši.
Iespējams, kādam tur ir pēdējie minimālie līdzekļi. Turklāt, pat, ja klienti turīgi, var notikt kāda nopietna situācija, kad tā nauda reāli cilvēkam būs vajadzīga.

P.S.Tā nav mana nauda, man nav tiesību lemt par citu, iespējams, sapelnīto naudu, pat novirzot to labdarībai

bankas ir apdrošinātas:D

Fui cik pretigi. Kapec Es vsp izlasiju.

Man šķiet, ka tādās dilemmās, kas ietver bērnus patiešām iedziļināties un domāt var tās, kam ir bērni, jo viņas zin, ko nozīmē būt par māti. Man nav, tāpēc es nevaru to situāciju iedomāties. Es nezinu, ko nozīmē būt mātei un ko nozīmē jūtas pret bērnu.
Jā, es varētu pateikt, ka es to krēslu pagrūstu, bet reāli...ja man pašai būtu bērns, tad es tikai varētu pilnvērtīgi to situāciju iztēloties un mēģināt sniegt atbildi.

Kubiete, tas atkal ir kompromiss un attaisnojums

Tapec es nedaritu neko... :D

Pasaules Kara laikā, kādā koncentrācijas nometnē. SS darbinieks lika Sofijai izvēlēties, kuram no viņas diviem bērniem - jaunākajai meitai vai vecākajam dēlam - būs jādodas uz gāzes kameru, ja ne, tad viņi paņems abus. Ko Tu ieteiktu izvēlēties Sofijai?

Nu vispār šis ir no filmas "Sophie's Choice". Tiešām neviena nav redzējusi? Sirds lūza skatoties, kā Merilas Strīpas varone mocījās ar šo "izvēli".
Lieliska filma, iesaku.

Nekad mūžā PATI neapgāztu krēslu. Nazīc minēja par instinktu, primārais instinkts būtu nosargāt savu bērnu, es nedomātu par citiem. Apgāzt krēslu - lieku vienlīdzības zīmi ar- nogalināt sevi pašu. Interesanti būtu, ja pie viedokļa minētu vai esat māte vai ne. Vai te ir mamma, kas teiktu- pati apgāztu?

Nē, kaut gan nogalināt sevi ir vieglākā izeja- aizbēgšana.

Beigās tā Sofija patiešām arī izvēlējās vai arī beidzās labi viss? Pēc tādas spriedzes, labākajā variantā nokļūt trako namā, vai nolekt no kraujas, jo dzīvi tālāk- nespēju iedomāties.

Kaapeec jaafilozofee kkaadas probleemsituaacijas?
Pie tam tik tragjiskas!! :(

Beigās tā Sofija patiešām arī izvēlējās vai arī beidzās labi viss? Pēc tādas spriedzes, labākajā variantā nokļūt trako namā, vai nolekt no kraujas, jo dzīvi tālāk- nespēju iedomāties.

Izvēlējās. Kas gan nacistu nometnē var beigties labi? Yiešām iesaku noskatīties filmu. Ja slinkums, tad šeit ir slavenais "I can't choose" fragments -
https://www.youtube.com/watch?v=R2Dxx3_iF14

Apraudājos jau no fragmenta vien... Filma toreiz vispār satrieca gabalos.
Vispār šī loma Merilai Strīpai ne tikai atnesa Oskaru, bet skaitās viens no labākajiem aktierdarbiem kino vēsturē.

karinjo Es mineeju,ka par to instinktu teicu vispaariigi par dzivibas un naves situacijam. ;)

Noteikti pati apgāztu krēslu. Arī gadījumā, ja es būtu sodāmā vietā, dotu priekšroku mirt no kāda tuva cilvēka rokas, nevis kura katra idiota, kurš vēl ar smīnu iespļaus sejā.

Odette

Skaidrs, filma nav man. Es neizvilku The Chanelling līdz galam. Nē, protams, es tikai iedomājos, ka brīnumainā kārtā bija kāds pavērsiens..

Jā, Nazīt, es sapratu Tevi. Es vienkārši atmetot jebkādu domu, centos saklausīt sevī, kas man uz šo mirkli būtu tas 1.instinkts.. un patiešām- tikai tas mātes, lai kādu situāciju iztēlotos.

*Changeling

karinjo

Ai, aizbaidīt gan tevi negribējās. Īstenībā jau nav tik traki - nav tā, ka visa filma norisinās nometnē un ir ap tiem bērniem. Pārsvarā darbība norit ASV pēc kara, kur Sofija ir emigrējusi un dzīvo kopā ar vienu nestabilu vīrieti...un par viņu draugu kļūst rakstnieks - stāsts ir no viņa skatu punkta. Ainas no koncentrācijas nometnes ir tikai kā flashback. To nav daudz, un tikai beigās Sofija pastāsta, kāpēc ir tik salauzta persona.
Bet, ja negribas skatīties, tad varu paspoilerēt - viņa izvēlējās paturēt puiku un atdeva meitenīti. Laikam instinkts aizsargāt pirmdzimto. Ir lasītas teorijas, ka mātes bieži mīl pirmo bērnu vairāk, pat, ja pašas to neapzinās. Šādās drakoniskās situācijās, kad sekundes laikā jāizvēlas, tas laikam var atklāties. Nu, nezinu. Neesmu māte un nevaru par to spriest.
Protams, ka tas Sofiju salauza un viņa sev nekad nepiedeva. Pie tam, puika nepārdzīvoja karu un beigās viņa palika bez bērniem tik un tā.

Pasaules Kara laikā, kādā koncentrācijas nometnē. SS darbinieks lika Sofijai izvēlēties, kuram no viņas diviem bērniem - jaunākajai meitai vai vecākajam dēlam - būs jādodas uz gāzes kameru, ja ne, tad viņi paņems abus. Ko Tu ieteiktu izvēlēties Sofijai?

Ieteiktu izvēlēties meitu, jo, balstoties tikai uz pliku un bezemocionālu loģiku, meitene nākotnē spēs laist pasaulē bērnus, kas savukārt papildinās iedzīvotāju skaitu. Tur strādā tieši tas pats princips kā glābšanas darbos - primārie ir bērni un sievietes tieši cilvēku skaita palielināšanas dēļ.

Tu atrodies nežēlīgā nometnē, kuras vadītājam pieder absolūtā vara pār tās dalībniekiem. Tavs dēls tiek notverts bēgšanas mēģinājumā un viņam draud nāvessods. Vadītājs viņu ir sagatavojis pakāršanai. Tomēr ar to viņam nav gana. Viņš liek Tev būt tam, kurš apgāž krēslu, uz kura stāv Tavs dēls. Ja Tu to izdarīsi, viņš būtībā mirs no Tavas rokas. Tomēr Tev ir arī izvēles iespēja - Tu var atteikties. Ja atteiksies, vadītājs pats nogalinās Tavu dēlu, bet bonusā arī kādu citu bērnu - nometnes dalībnieku, kurš vispār ne pie kā nav vainīgs. Kāda būs Tava izvēle?

Nezinu vai spētu uzņemties tādu nastu. Jā, loģiski būtu samazināt kopējo upuru skaitu un pašai visu izdarīt, bet no otras puses domājot, tiek nogalināts savs bērns, vai tiešām šajā brīdī interesē pilnīgi svešs cilvēks?