Padalos ar savu pieredzi un domām.
Abas manas rokas visā to garumā rotā dažādi tetovējumi, kuri kopā veido veselu zīmējumu. Man patīk lietot vārdu "rotā", jo priekš manis tetovējumi ir māksla. Ar tiem lepojos un grasos tikai palielināt to skaitu.
Sabiedrībā, diemžēl, uz to joprojām bieži vien raugās negatīvi. Vairākkārt gadījies dzirdēt, ka savu tetovējumu dēļ nekad nedabūšu darbu; ka sieviete ar tetovējumiem nav īsta sieviete; ka tetovēti cilvēki nav normāli un ka tā ir tikai un vienīgi vēlme izrādīties. Tāpat ir standarta jautājumi par to, kā tetovējumi izskatīsies vecumdienās un par to, ka uz darbu bankā necerēt. Tas no sabiedrības puses. Tiesa gan, ar šo gadījies saskarties Latvijā. Citās valstīs, kurās bijis tas gods pabūt, ne reizi neviens nav izteicies nievājoši vai negatīvi, bet tieši pretēji - cilvēki ir interesējušies par katra zīmējuma nozīmi, rašanos un uzslavējuši par izdomu.
Tā kā esmu cilvēks, kurš savu dzīvi saistījis ar mākslu, nekad neesmu pretendējusi uz darbu bankās, tāpēc iegūt darbu nekad nav bijušas problēmas, jo, par laimi, darba devēji nav bijuši tetovējumu nosodītāji.
Agrāk par šo visu pārdzīvoju, taču nu jau, tā teikt, laižu gar ausīm, saprotot, ka vienmēr būs cilvēki, kuriem nepatiks. Viss, ko vēlētos novēlēt tiem, kuriem pret tāda veida mākslu ir iebildumi - nenosodīt un pieņemt to, ka cilvēki ir dažādi. Kas patiks vienam, nepatiks otram. Katra cilvēka rokās ir tas, kādu dzīvi tas sev vēlas un kā vēlas to piepildīt. Tetovējums nepadara cilvēku par nezvēru. Cilvēka raksturs un darbi ir tie faktori, kas rāda - cilvēks ir labs vai slikts. Bet ne tetovējumi.