Man besī laukā, ka viņš nekad nevar nopirkt pārtikas produktus, pirms tam nepazvanot man un nepaprasot, kas jāpērk. Ņemot vērā, ka viņš ēd vismaz 5 x vairāk par mani, tamdēļ viņam ledusskapja saturs teorētiski jāpārzin krietni labāk par mani. KATRU vakaru viņš zvana un prasa, vai vajag veikalā, kas jāpērk?
Un vēl man kaitina viņa mierīgā un lēnā daba. Viņš ir sportisks un tā, bet sadzīvē drausmīgi mierīgs un lēns, turpretim man visu vajag ātri un uzreiz. Ja viņam nav jāsteidzās, tad visu dara tik lēni. Nu maniem vājajiem nerviem tas ir liels pārbaudījums.
Tad, piemēram, gribam noskatīties filmu..Vienmēr saka, lai es izvēlos, bet 99% gadījumu nekad negrib skatīties to, ko es esmu izvēlējusies. Ok, tas ir normāli, ka mums gaume kino reti kad sakrīt, bet ko tad Tu prasi, lai izvēlos, ja tāpat nodi*sīsi?
Protams, saprotu, ka lielākoties problēma ir manā histēriķes dabā, jo daudzām noteikti tas viss liktos normāli. Piemēram, kašķos viņš nekad ar mani nerunās, kāmēr es bauroju, un mani tas tāaaaaa besī. Viņš gaida, kad es nomierināšos, tad tikai sāk runāt. Bet man tik viegli tas psihs nepāriet, ja ar mani nerunā, mani tā klusēšana vēl vairāk uzvelk.
Viņa pusē pie gultas vienmēr ir konkrēts ārprāts- limpenes, šokolādes, krūzes utt. Vienmēr kaudze ar kaut kādiem sūdiem.
Bet visā visumā viņš par mani varētu romānu sarakstīt, par maniem "putniem". neskatoties uz visu, tāpat viņš man ir pats labākais:)