Kurā stāvā?

Man ir 2 pastāvīgas dzīvesvietas, laukos privātmāja un pilsētā 8 stāvu māja, dzīvoju 1.stāvā, par ko te daudzas šausminās, bet man patīk. :-) Liels pluss ir tas, ka istabām ir balkoni un pats tas līmenis ir diezgan augsts, tādēļ ielūrēt pa logiem var tik tad, ja atkāpjas no ēkas kādu gabaliņu. Nekad arī augstāk neesmu dzīvojusi, īsti nemaz neprasās.

Visu muuzu dziivoju otrajaa staavaa. Man jau patiktu, ja vien logi nebuutu uz ielas pusi un kaiminu beerni ar bumbu nesistu pa griestiem jeb manu griidu. Nekad neizveeleetos dziivot augstaak par 4 staavu, augstaak nejuutos drosi.

Šībrīža dzīvesvietā dzīvoju 4.stāvā, kas mani ļoti apmierina - viss pārredzams un nav sajūta, ka esi kā zemē ierakts vabulis.
Cēsīs, kur dzīvo mana ģimene, dzīvojam 1.stāvā un tas man nepatīk, jo pārcēlāmies no dzīvokļa 4.stāvā. Bet varu saprast, ka tētim tā ir vieglāk, nav tik augstu jākāpj.
Esmu dzīvojusi arī 2. un 6.stāvā.

Pašlaik 11., ir dzīvots 1.,2.,3.,4. stāvos. jo augstāk, jo labāk. Lifts ir dažas reizes nedarbojies, bet labāk 2x gadā līdz 11. stāvam uzkāpju nekā katru dienu līdz kādam 5., kur lifta vispār nav. Zemajos stāvos nepatīk tas, ja pretī kādas mājas logi, jūtos kā iesprostota, tagad patīk, ka pa logu redzu pamatā debesis un blakus mājas tikai no augšas. Siltums vasarā dzīvoklī atkarīgs no tā kurā pusē logi, tagad nav tā, ka briesmīgi karsts, dzīvojot 3.stāvā bija trakāk.

Augtstakais laikam bija ap 30 vai nedaudz zem. Skats pa logu skaists, bet nedaudz bailigi, ipasi, ja apkart nav tikpat augstu maju. Uzaugu privatmaja, lielakoties dzivoju starp tresho un septito stavu. 3 varetu but ideals skaitlis daudzzivoklu majai, bet privatmaja ar 2 staviem, manuprat, ir perfekti. :)

dzīvoju 8ajā. Nezinu kā ir citur jo tikai te esmu dzīvojusi. Domāju ka pirmajos 3os negribētu dzīvot. Tā 8ajā man ļoti patīk, smuks skats pa logu un neviens īpaši pa kāpņu telpu lieki nevazājas.

Nikola - . . nekā katru dienu līdz kādam 5., kur lifta vispār nav - . Lūk, par šādiem jauniem cilvēkiem es šausminos. Lasīt to ir tikpat grūti un nožēlojami, kā redzēt to savām acīm.

Es nemaz negribētu dzīvot kādā daudzdzīvokļu namā, kas ir ar 6+ stāviem.. Pirmkārt, jo man ir bail no augstuma. Otrkārt, jo esmu paranoiska, man ir bail no veciem liftiem, bail iesprūst tajos un bail no veco 12 stāveņu kāpņutelpām, jo vienmēr ir licies, ka tur kaut kādi bomži vai narkomāni guļ.. :D

jāpiebils ka man ir ļoti lielas bailes no augstuma, pat uz krēsla nevaru stāvēt ja nav kur pieturēties, bet nekad to neesmu izjutusi dzivojot 8 stāvā ja vien pa logu vai pār balkona malu nekarājos.

Nepatīk augstums, bet vēl varētu izturēt dzīvot mājā ar jauno liftu kādā 6. stāvā, tomēr nekad labprātīgi nedzīvotu mājā ar Padomju laiku liftu augstāk par 4.stāvu. Riebjas tie lifti - īpaši, ja jābrauc vienai.
Arī 1.stāvā nedzīvotu, jo tur ne tikai liekas, ka kāds varētu pa logu iekāpt, bet tas ir visai reāli. Visideālāk manām vēlmēm 2-3.stāvs, kur tieši šobrīd arī dzīvoju.

Nikola - . . nekā katru dienu līdz kādam 5., kur lifta vispār nav - . Lūk, par šādiem jauniem cilvēkiem es šausminos. Lasīt to ir tikpat grūti un nožēlojami, kā redzēt to savām acīm.

+ ja cilvēks ir vesels un jauns, tad tas tiešām ir skumji.

Agrāk, kad vēl nedzīvoju privātmājā, dzīvoju dzīvokļos- 9.stāvā un 2.stāvā.
9.stāvā man patika, jo varēja pārskatīt pilsetu, skaists skats bija un nebija dzirdami trokšņi no ielas, bet mīnuss bija tas, ka, ja sabojās lifts tad bija augstu jāiet ar kājām.
2.stāvā mīnuss bija tikai tas, ka, ja bija atvērts logs, tad varēja dzirdēt visu, kas notiek uz ielas un ko runā kaimiņi.

Nebiju pat iedomājusies, ka citiem var būt kāda daļa par citu pārvietošanās veidiem vai brauc ar liftu vai iet kājām. Mums arī uz 2. un 3. stāvu daudzi brauc, man nekad nav ienācis prātā, ka tas ir skumji vai nožēlojami. Nedomāju, ka bērna ratus vai smagus iepirkuma maisus nest uz 5.stāvu baigā izklaide. Ja nekas smagāks par rokassomiņu un čivavas šuneli nav jānes, tad savādāk.

Dzīvoju piecstāvu mājā,piektajā stavā :D Tieši saules pusē.

Dzīvoju 2.stāvā no trīs , negribētu dzīvot augstāk, kā arī ne zemāk. ;)

Ja es dzivotu 5 vai 6 stava,es ari izmantotu liftu,ne jau tapec,ka man gruti uzkapt,bet slinkums. :D Un man vienalga,cik skumji,tas butu! :D

Nazīc, ne jau par to ir runa, ja ir lifts, izmanto, bet negribēt dzīvot 5. Stāvu mājā tāpēc, ka tur nav lifta. :D

Nikola, mana paziņa dzīvo piektajā stāvā, bez lifta, viņai ir mazs bērns, patīkami nav ar tiem ratiem pērties augšā, bet tas nav nekas grūts.

Dzīvoju 3.stāvā. Esmu 9 gadus dzīvojusi 11.stāvā - drausmīgi. Riebjas daudzstāvenes in general. Ir īslaicīgi dzīvots 5.stāvā.
Man pieņemamākie liekas 2.un 3.stāvs, bet mājai jābūt ar maz stāviem.

mana paziņa dzīvo piektajā stāvā, bez lifta, viņai ir mazs bērns, patīkami nav ar tiem ratiem pērties augšā, bet tas nav nekas grūts.

Atvainojos, bet nevajag muldēt. Ja Tu teiktu, ka nav nekas neiespējams, tad es Tev pilnībā piekrītu, zinu personīgi vairākus cilvēkus, kuri dzīvo 5.stāvā mājā, kurā nav lifta, un mantas nes augšā/lejā, cik daudz vien ir vajadzība. Bet neatkarīgi no viņu fiziskās sagatavotības, es tiešām nedomāju, ka kaut viens, pārvietojot lielus smagumus, teiktu, ka "nav nekas grūts". Jā, viss ir iespējams, bet tā gluži nav laiska atpūta. Un es tiešām neticu, ka ir kaut viena māmiņa, kas, dzīvojot 5.stāvā, ratus + mazuli, nes augšā/lejā ar prieku, jo, neskatoties uz smagumu, tas ir lielgabarīta objekts, ko fiziski ir grūti paņemt rokās, turklāt paralēli jādomā, kā netraumēt bērnu.