Norīt sāpi

Nav taadas konkreetas atbildes. Pirmaam kaartaam, ir jaaskataas kaads ir tas otrais cilveeks. Ja taa ir veca omiite ar vaaju sirdi, kompleksu maakts un jau taa par sevi nepaarliecinaats cilveeks, tad labaak paturi pie sevis. Tad arii jaaskataas, kaada veida informaacija taa ir. Ja taa ir patieshaam nenoziimiiga lieta, tad ir jaaiemaacaas to ignoreet. Es teiktu, ka ir jaatrod zelta vidusceljsh it visaa. Nav pareizi gaazt savas ieksheejaas samazgas otram paar galvu vai ar savu muuzjiigo chiiksteeshanu bojaat otram dienu, bet arii nav pareizi visu tureet iekshaa. Domaaju, ka pietiekami ir pateikt otram, ka shodien esi bik neomaa, lai otrs nepraato ka varbuut vinjsh ir vainiigs pie taa, bet arii neizpluust siikumos ik reizi.
Es pati daru taa, ka ja gadaas taa diena, kad ir besis, tad pasaku viiram ka shodien lidoju uz slotaskaata, taapeec lidinaashos pa maaju savaa nodabaa, lai nejaushi vinjam neuzkluptu virsuu. Vinjsh to akceptee un taadaas dienaas mani nebaksta. Liidziigi ir, ja viirs ir eerciigs. Samiiljoju vinju, varbuut uztaisu kaadu comfort food un lieku mieraa, lai vaaraas savaa sulaa. Tas protams, attiecaas uz gadiijumiem, kad nav nopietni iemesli negatiivaam emocijaam, tad gan abi taas izrunaajam.

Esmu izteikts garastāvokļa cilvēks un emocijas sevī paturēt nevaru, viss tiek gāzts ārā, protams, uz tuvākajiem cilvēkiem. Es negribētu, lai draugs ar mani nedalās savās emocijās. Mēs esam cilvēki un ir tikai dabiski, ka mums ir sliktie brīži, tāpat kā labie. Ja reiz esmu ar viņu kopā un veidoju kopīgu nākotni, pieņemu arī slikto garastāvokli un emocijas, kas ne vienmēr būs mīļas un patīkamas. To pašu sagaidu arī no viņa. Un man nemaz nesabojā garastāvokli tas, ka viņam ir slikti. Nē, nu es jūtu līdzi, bet domāju, kā viņu uzmundrināt, palīdzēt. Taču tur visam ir jābūt līdzsvarā, jo, kas par daudz, tas par skādi.

Man liekas, ka nekad neko nevajag paturēt sevī. Galu galā pienāk lūzuma punkts, kad viss nāk ārā un tad ir vēl trakāk, nekā, ja uzreiz pastāsta kādam citam par saviem pārdzīvojumiem. Atrodi cilvēku, kuram vari uzticēties un kam tu nesabojāsi garīgo...kādu, kuram vari lūgt padomu.
Protams, es nedalos ar visiem it visā, bet,ja es jūtu, ka kāda doma nemitīgi maisās pa galvu, es ar kādu izrunājos, manā gadījumā, ar labāko draugu.

Man liekas, ka nekad neko nevajag paturēt sevī.

Ir vieglaak pateikt kaa izdariit, bet ja cilveeks ir ljoti emocionaals un ar biezjaam garastaavoklja mainjaam, tad tas var kalpot par ieganstu problemaatiskaam attieciibaam. Es personiigi nespeetu sadziivot ar kaadu, kuram noskanojums mainaas paaris reizes dienaa un viss tiek gaazts uz aaru. Var saprast, ja ir negatiivaas emocijas deelj probleemaam darbaa, kaskjiem ar liidzcilveekiem, ja plaani nojuuk, bet ja ir jaadzird traadiriidis katru reizi par to, ka WC papiirs beidzies, aaraa liist vai kaads gaajeejs velkaas kaa gliemezis paari ietvei, tad ar laiku tas noriebjaas.

Saku, kas uz mēles. Protams, ne vnm otrs ir par to priecīgs :D Dažreiz, kad tomēr savaldos teikt, lai nesakāpinātu situāciju, es iztēlojos, ka runāju ar to cilvēku un skaļi izsaku visas savas domas, kad esmu viena. Tu neticēsi, bet nākamajā dienā liekas, ka tas cilvēks to ir sadzirdējis un nav vairs tik traki.

Neturi sevī, ja negribi. Ceru ka pretī tev pa galniņu neviens nepapajās.

Man nācās manīt kā anarhistiskas pusaudzes izgāž savu negatīvismu uz tēviem, mātēm un radiem. Priecīga ziņa, ka pus pasaule grib viņas drāst un spējīgi viņas pat paciest un vel dirsā salīst. Bet skumji, ka radi nedrāž bet samazgas pār savu galvu saņem visvairāk. Apmēram tāda ir mana māsa.

Neturi sevi. Aizej uz boksu vai mezu un izkliedz tas, vel palidz sports.

Veet Mano

Piekrītu, ka par maznozīmīgām lietām nav vērts bojāt otram garastāvokli, labāk aiziet un vienai kaut kur izlādēties - vai nu sportojot, vai nu izkliedzoties mežā, nezinu, kas tev palīdz. Man arī bieži ir tā, ka sākumā viss liekās daudz sliktāk nekā ir, pati uzvelkos. Un, ja tādā brīdī to izgāz uz otru, nekas labs nevar notikt ilgtermiņā, saku no pieredzes. Varbūt ir vērts nogaidīt kaut vai dienu, jo tās emocijas bieži vien pāriet ātri vien. Bet piekrītu par to, ka ir svarīgi otram pateikt, ka viņš nav iemesls, kāpēc esi neapmierināta, dusmīga, noslēgusies sevī utt.

Bet piekrītu par to, ka ir svarīgi otram pateikt, ka viņš nav iemesls, kāpēc esi neapmierināta, dusmīga, noslēgusies sevī utt.

Piekrīu, man vakar arī uznāca sabrauktā ezīša sindroms, pateicu vīram, ka uz viņu nedusmojos, bet lai neprovocē mani. Ierušinājos viņam azotē un palika labāk. Neuzskatu, ka savas emocijas ir nepelnīti jāgāž pār tuvinieku galvām. Ārējās problēmas, protams, savstarpēji izrunājam. Bet reizēm uznākošo besi un kašķīgumu gan paturu pie sevis, tad eju berzt virtuvi vai vēl ko enerģisku padaru un tad arī negatīvisms izvadās ārā.

laSonadora, atrodi citu veidu kā izlādēties! Izsporto savas negācijas, palamājies iekš cosmo.lv.. ir taču tik daudz varianti.. :D

Atkarīgs no situācijas. Citreiz jā, tiešām ir jānorij un jāpatur sevī, piemēram, kad es pati lieliski zinu, ka besis nav, piemēram, par neiznesto miskasti, bet vienkārši mani hormoni. Bet citreiz ir jāpasaka, ja iemesls ir pamatots.

Ja mana neapmierinaatiiba ir saistiita ar otru pusi,tad es,protams,ka pateikshu visu,ko domaaju. Bet ja tas ir darbs,skola vai cita nesaistiita lieta,tad censhos apslaapeet,ne vienmeer izdodas,protams,jo tad biezhi vien ir visadi sikumi,kas uzreiz kaitina. :D Toties vismaz izlamaaties otrajai pusiitei paliidz,par to,cik pasaule ir slikta.

Kā jau te daudzas teica, nav labi ne paturēt sevī, ne izgāzt visu otram virsū. Par sportu un tādām lietām- ne jau vienmēr to tā var momentāli izdarīt- sadusmojos, piemēram, ceļojuma laikā Turcijā un skriešu tagad meklēt vietējo sporta zāli :-D Man šķiet, ka pareizāk ar sevi parunāt, izanalizēt un atlaist tās dusmas, jo dusmas bez iemesla- tas nav īsti normāli, tātad cilvēks nav saskaņā ar sevi, ja nu vienīgi tiešām hormoni pie vainas (tas gan vairāk pie MR un grūtniecēm). Ar mani agrāk bija kā ar sprāgstvielu, redzēju, ka citreiz cilvēki kaut ko noklusē, jo baidījās no manas reakcijas :-D Bet esmu iemācījusies ieklausīties sevī, atklāt, kāds ir patiesais iemesls dusmām- vai tiešām neiznestā mizkaste vai tas, ka darbā kāds nelaipns klients bijis. Un kad aizrocies līdz iemeslam un parunā ar sevi, tādas nepamatotās dusmu lēkmes ar laiku izzūd, goda vārds!