kas tad tā par dzīvi bez draugiem?Vienkārši katram ir savādāk. Jā, man ir trīs labas draudzenes, bet tā man nav prioritāte dzīvē. Svarīgākais laiks man ir kopā ar mīļoto un ģimeni, un draudzenes ir pēc tam, ja paliek brīvs laiks.
Kas TIK aizraujošs var notikt tajā "pietiekamajā" aizņemtībā?arī ar šo es sapratu, ka bez draugiem nekas aizraujošs notikt nevar, bet man tā nav. Es varu aizraujoši laiku pavadīt divatā ar savu mīļoto, vai spontānā nedēļas nogalē ar vīrieša darba kolēģiem, vai arī ar maniem/drauga radiem. Nav man tā, ka ir nepieciešami tie draugu bari. Nu nedaudz pietrūkst tad, kad gribās kompāniju kādos svētkos, festivālos, bet kopsummā man tas nav vajadzīgs. Tikai retas tikšanās ar manām mīļajām draudzenēm, kas ikdienā arī ir pietiekoši aizņemtas ar savām lietām.
Daudzi piemirst, ka par draudzību.. kā jau jebkurām attiecībām ir jārūpējas. Nepietiek ar to, ka atrodas draudzene - tagad viss ir forši.. ir jāpievērš uzmanība, jāuzklausa, jābūt atvērtam, tajā pat laikā neizmantot otru cilvēku par savu emociju gružkasti..kādi skaisti vārdi.
Pamanīju, ka cilvēki, kuriem nav draugu, cenšas parādīt, ka bezmaz jūtas harmoniski un lepojas ar to.. Iespējams, tādējādi viņi sevi mierina..
Manuprāt, draugi dzīvi padara skaistāku.. patiesa draudzība ir liela vērtība
Pamanīju, ka cilvēki, kuriem nav draugu, cenšas parādīt, ka bezmaz jūtas harmoniski un lepojas ar to.. Iespējams, tādējādi viņi sevi mierina..
Tiesa, jo vecāks kļūsti, jo grūtāk iegūt tādus īstus draugus, man šķiet..
Draugi ... vienkāršs vārds, vai ne? tas izskan katru dienu ... kas ir tavi draugi? es kādreiz domāju, ka draugi ir tie cilvēki ar kuriem kopā es varēju smieties un runāties ... tagad es zinu, ka draugi nav tie cilvēki ... tie ir cilvēki, kas aizskar tavu sirdi ... tu varētu pavadīt stundas ar viņiem kopā vienkārši nedarot neko ... un tas tevi padarītu laimīgu ... tie ir cilvēki ar kuriem tu vari dalīties savos noslēpumos ... viņi tev neliek mainīties ... viņi tevi pieņem tieši tādu kāds tu esi ... jums ir daudz kas kopīgs ... atmiņas, asaras, smiekli, smaidi ... jūs turaties kopā, jo mīlat viens otru ... draudzība ir dīvainākā un labākā lieta pasaulē ... mani draugi ir mana sirds, dvēsele, prieki, smiekli, asaras, mīlestība un mana dzīve ...
Nu, jā, ar tiem bērnības draugiem jau ir tāda īpaša saikne, tā ir kopīga pagātne, viss tas augšanas process, mūsu personību veidošanās-ja tas viss ir biji kopīgs, tad var pat ar kādu draugu pāris mēnešus netikties, bet tāpat pēc tam ir tā "savējā" sajūta.
Ar tikko satiktiem cilēkiem, jau nav tas bāzes, kas satur kopā. Vienvārdskot, draudzībai ir vajadzīgs laiks/kopīgi notikumi/atmiņas..