murgs

Klusums, tad vnk atslābsti, visiem nav jābūt attiecības, palasi labāk grāmatu vai iemācies kādu recepti.

Pusaudža vecumā tas ir pilnīgi normāli, ka ik pa nedēļu cita mīla :)

Manā uztverē mīlestība nav divu cilvēku(pāra) beznosacījumu skatīšanās viens otram acīs, bet gan abu šo indivīdu(jā paliekot indivīdiem ar savu "es") spēja lūkoties vienā virzienā.
Mīlestība ir kā divas sliedes, kuras ir paralēlas, nekad nekrustojas un vienmēr dodas vienā virzienā- protams, līdz kāds no riteņiem nolūzt.

Vai cilvēks spēj mīlēt?
Kā jūs saprotat vārdu "mīlestība" ?
Vai paši esat to piedzīvojuši?

Baigi sarežģītie jautājumi, manuprāt. Domāju, ka cilvēkam vienīgā patiesā mīlestība ir pret sevi.

Manuprāt, ar partneri sākumā ir iemīlēšanās, tad mīlestība, bet tā mīlestība.. tā ir cieņa, pieradums, kaisle, kopīgi mērķi utt. Bet kaut kas no tā vai viss kopā var pazust vienā acumirklī. Neticu es tādai skaistai mīlestībai, kas ilgst veselu mūžību, neticu "īstajiem". Ja ir bijis partneris, tātad viņš bija īstais tieši tajā momentā, lai kaut ko tev dotu, bet tas nenozīmē, ka viņš būs līdzās visu mūžu. Viss mainās..

Taču ja tas notiek pēc nedēļas vai divām, tad tur, manuprāt, jaunība, vējš galvā pie vainas.

Man arī tā gribējas, bet puisis aizbrauca uz rīgu, redzēja ka meitenes koļaāspluuss vēl mana attieksme tajā laikā. Un tagad attiecību status nezināms, būtu kopā jau 3 gadus. Besis man liels