manā uztverē ģimene ir tad kad pāris ir precējies un pats galvenais ir vismaz viens bērns
Un kā Tu domā līdz šim nonākt, ja Tev sieviete ir suņa vietā - kad būs garastāvoklis, tad paspēlēsies? Gribu gan redzēt, kura gribēs Tevi tādu precēt un vēl bērnus dzemdēt vīrietim, uz kuru paļauties īsti nevar, jo nevar zināt, kad viņš kaut kur aizskries.
Man ir attiecības un ir arī draugi. Tādi draugi, kas respektē to, ka man ir arī otra puse un, ka es rēķinos arī ar šo cilvēku. Kopīgi pasākumi tiek plānoti laicīgi un laicīgi arī tiek noskaidrots, vai otra puse uz tiem ir gaidīta, jeb tas būs pasākums, kur būs tikai mans draugu loks.
Maniem draugiem nevajag, lai es pie viņiem skraidītu 3x nedēļā. Mēs esam pieauguši cilvēki, katram ir darbs un attiecības, daudziem arī bērni.
Tev pašam noteikti nav vairāk kā 25, ja nesaproti, kas ir kas.
1) Ir stulbi saviem draugiem traucēt veidot ģimeni ar populistiskām frāzēm. Ja kādam Tavam draugam uzrodas meitene, ar ko viņš pavada vairāk laika, nekā ar Tevi, pie kam atsakās iet kaut kur ar Tevi, jo viņam jau sarunāts ar meiteni, noteikti sauc viņu ne visai glaimojošos vārdos, lai gan, iespējams, viņam ar šo meiteni ir interesantāk nekā ar Tevi.
2) Man būtu kauns tik bieži līst svešās ģimenēs ar savu esību. Viņiem ir sava dzīve, savas darīšanas. Laiks man tiek veltīts vai nu pēc norunas, vai arī jebkurā laikā, ja gadījies kas ārkārtējs. Neko vairāk man no viņiem arī nevajag.
3) Intereses pēc - ko var veču bars 3x nedēļā darīt? Savākties, spēlēt kārtis un dzert? Ko Tu iegūsti no tādas čupošanās tik bieži? Es pie savām draudzenēm, arī 20 gados un neesot attiecībās, tik bieži neskraidīju. Just thinking - varbūt noīrējiet milzīgu dzīvokli un dzīvojiet komunālajā, viens no otra vispār neatkāpjoties? Tā jūs būsiet pasargāti no uzmanības trūkuma...