Ar savu pirmo puisi biju kopā pusgadu, un sagāju negaidīti, kad visi teica, ka mēs būsim kopā, jo tad vēl viņam es patiku, bet man viņš nē, es teicu, ka nekad, nekādā gadījumā, bet tad pēkšņi un viss.. Tas busgads bija labākais kas bija manā dzīvē, kad apskāva bija tauriņi vēderā un sirds sitās straujāk, vienkārši pat ieraugot viņu..
Bet tad pēc pusgada es viņu pametu, jo man uznāca haos savā galvā un tad vēl neapzinājos ko pazaudējusi esmu, un tas kā viņu atraidīju bija nežēlīgi un paejos 7mēnešiem vēl to nožēloju un mokos ar savām jūtām. Viņš zin, ka man viņš vēl patīk, bet ir apmulsis un nesaprot ko darīt tā pat kā es... Es jau nedēļu kā pārdzīvoju kā nekad, visu laiku domas par viņu un atmiņas, vakaros tas viss ir sakrājos un sanāk kādam izraudāties uz pleca, nead tā neesmu pārdzīvojusi, vēl apzinoties, ka pie vainas esmu es, vēl nezinot kā to izlabot, nu pāri izdarīju es sev visvairāk...
Ko man darīt, bail arī prasīt vai mums kaut kas vēl var sanākt, jo pārdzīvojumi ir lieli un mokoši, ko darīt, kā rīkoties??
1
