Šodien iesaistījos ļoti interesantā diskusijā ar kādu dāmu, kura apgalvoja, ka, viņasprāt, skaista (salda) dzīve ("Dolce Vita") pieprasa milzīgus ikmēneša ienākumus no jau uzkrāta kapitāla. Protams, neviens nenoliedz, ka baudīt rantjē statusu ir patīkami, tomēr iespējams diskutēt par mēneši nepieciešamo naudas apjomu šādam dzīvesveidam Latvijas apstākļos. Piedāvāju savu "variāciju par tēmu".
Mājoklis - pats svarīgākais aspekts manā izpratnē. Protams, Latvijā iespējams iegādāties arī savrupmājas, kuru cena sasniedz 5 miljonus eiro, taču uzskatu, ka kvalitatīvai dzīvei Rīgas centrā pilnīgi pietiekams ir 3-istabu dzīvoklis, kura vērtība nepārsniedz simt tūkstošus eiro. Ja pieņemam, ka izvēlamies hipotekāro kredītu uz 10 gadiem, kas vēl ir saprātīgs laiks, kā pirmo iemaksu veicam 10% (10 000 eiro) un gada procentu likme svārstās ap 5%, tad mēneša maksājums nepārsniegs tūkstoš eiro.
Transportlīdzeklis - esmu pārliecināts, ka viens premium klases automobilis ir pilnīgi pietiekams. Operatīvā līzinga maksājums uz pieciem gadiem mēnesī nepārsniegs 800 eiro.
Saprotams, ka svarīgs aspekts arī ir apģērbs, āriene. Katram cilvēkam var būt sava izpratne šajā jautājumā, taču personīgi es uzskatu, ka ar 600 eiro mēnesī viens cilvēks var apģērbties visnotaļ pieņemami, turklāt, cik esmu novērojis, tad savu garderobi labāk papildināt ārpus Latvijas robežām.
Vēl rezervēsim kādus 400 eiro izklaidei, restorāniem, klubiem utt., kā arī aptuveni 300 eiro ikdienas pārtikai. Ja pieņemam, ka reizi gadā dodamies 1 200 eiro vērtā ceļojumā, tad mēnesī tam nepieciešami vēl simt eiro. Ko tad esam ieguvuši no šīs aplēses? Ja neņemam vērā nepieciešamību veidot uzkrājumus un neplānotos izdevumus, tad "dzīvot skaisti" iespējams par nepilniem 4 tūkstošiem eiro mēnesī, kas, manuprāt, vienam cilvēkam ir pilnīgi reāli gūstami ienākumi. Protams, saprātīgs cilvēks nevis uzņemtos kredītsaistības, bet dzīvotu pieticīgi un uzkrātu līdzekļus. Kad nepieciešamie līdzekļi būtu uzkrāti, viņš pakāpeniski iegādātos sev nepieciešamo.
Tikko runājām par materiālajiem aspektiem, taču man personīgi šķiet, ka daudz lielāka loma ir pašam indivīdam, tā vēlmēm un izpratnei par dzīves kvalitāti. Mani ikmēneša ienākumi ne tuvu nav tik ievērojami, tomēr jūtos turīgs tādēļ, ka man ir viss, ko vēlos. Izvēlos tikai kvalitatīvas, man patīkamas lietas, kuras ekspluatēju visai ilgi, nevis katru mēnesi iegādājos jaunas. Pārvietojos tikai ar vienu automobili, bet kāda jēga būtu no diviem? Tāpat viens atrastos stāvlaukumā. Arī manā miteklī nav 4, 5 vai 6 istabu, bet ko man tās dotu? Justos pagalam neomulīgi, mitinoties viens tik lielā dzīvoklī. Nejūtu nekādu vēlmi katru dienu ieturēt maltīti restorānā, jo mēdzu gatavot pats, taču mirkļos, kad mani pārņēmis slinkums, dodos uz veikalu vai pa ceļam iebraucu "McDonald's". Es ceru, ka sapratāt manu domu.
Kādu dzīves līmeni vēlētos sasniegt jūs? Cik lieli ikmēneša ienākumi, jūsuprāt, tam būtu nepieciešami? Uzsveru vēlreiz, ka šeit domāju reālistisku skatījumu uz dzīvi un savām iespējam, nevis "vismaz miljonu eiro mēnesī".
1868
