Sveikas varbūt kāda var palīdzēt ar padomi. Tātad mana problēma ir šāda- sarakstos ar vienu meiteni jau nedaudz vairāk par gadu un esam nolēmuši tikties, bet vienmēr kad esam norunājuši kad satiksimies viņai paradās kāda problēma kuras dēļ viņa netiek. Tā jau ir noticis kādas 5 vai 6 reizes. Tagad atkal viņa man sola ka šoreiz varēsim satikties, bet man māc šaubas ka viņa runā nopietni, jo es viņai pilnībā vairs neuzticos.
Varbūt kāda var palīdzēt ar kādu padomu;)
Pajautā tiešā tekstā, par ko meitene sarakstes laikā ir samelojusies, ka tagad nevar rādīties acīs. Piebilsti, ka, ja vien viņai nav trešā acs pierē, maz ticams, ka sabīsies, jo viņas personība Tev ļoti simpatizē.
Man viņa patīk un viņa arī man saka ka es viņai ļoti patīku.
Esmu viņai jau atklāti prasījis vai viņa man nemelo, bet katru reizi saka ka nē. Tāpēc es ari nezinu ko darīt, bet paldies par padomiem;)
Varbūt tas ir tādēļ ka mēs dzīvojam diezgan tālu viens no otra. Precīzāk sakot kādus 200km. Varbūt tāpēc viņa baidās pie manis palikt. Un viņa arī saka ka es esmu viņai pirmais puisis.
Ja jums būu 15, tad es vēl saprastu tādu izturēšanos. Hmm nu atrodiet kādu kopīgu pasākumu ko apmeklēt, un tad arī satiekaties, es vismaz tā darīju, kad satikos ar savu draugu un viss bija super. Katrā ziņā vēlu veiksmi ;)
Aizbrauc pie viņas vai arī pasaki, lai viņa atbrauc pie tevis pašā dienas sākumā, visu dienu pavadiet kopā un, lai viņa pa to laiku izvēlas, kā grib- palikt ar tevi vai tomēr citreiz. Varbūt baidās no tās nakšņošanas, ja jau viņai pirmais puisis esi! :D
Lottie- Bet tur jau tā lieta ka viņa nebrauc:D Un man arī negribās pa velti uz Rīgu braukt. Tāpēc es mēģinu kaut ko sarunāt, atkal un atkal viņai kaut kādas pēkšņas problēmas. Negribās arī meiteni sāpināt un pateikt ka šķiramies, jo viņa to baigi smagi uzņemtu.
Lottie- Jā tā viņa domā:D Viņa uzskata ja jau sarakstās tad uzreiz kopā:D Bet pateikt lai vairāk man neraksta kaut kā negribās jo viņa dažreiz ir diezgan depresīva un vienreiz kad kaut ko par to ieminējās teica ka nevienam viņa nav vajadzīga, ka visi vaino viņu utt. un ka nav vērts dzīvot, tāpēc man arī man negribās kaut ko tādu teikt. Kas zina varbūt arī kaut ko tādu sev izdarīs un tad vēl jutīšos es vainīgs:(
Es esmu par satikšanos neitrālā teritorijā. Pašai 17 gados bija draugs 200 km attālumā un mūsu pirmā nopietnā tikšanās (pirmo nevar skaitīt par tikšanos) bija tāda pati - devāmies uz citas pilsētas svētkiem, kas atradās kaut kur pa vidu. Pie viņa viena pati pirmajā reizē nebūtu devusies.
Varbūt Tev ir trāpījies viens no MTV Catfish variantiem :D
Esat vismaz caur skype runājuši, lai zinātu, ka tā tiešām ir tā meitene, par ko uzdodas un vispār ir meitene?
309
