pati gan es nedzīvoju Latgalē, bet darba dēļ vairākas reizes mēnesī tur sanāk būt. Vislielākā atšķirība, ko redzu ir - čīkstēšana. Ar retiem izņēmumiem, latgalieši daudz čīkst un žēlojas, bet maz dara, lai kaut kas būtu labāk. Ja kādam veicas labāk, viņi apskauž un nevis mēģina sasniegt to pašu un vairāk (kā tas ir Kurzemē, Zemgalē, no kurienes es nāku), bet cenšas drīzāk kaitēt vai ignorēt. Ļoti grūti ir atrast sadarbības partnerus uz vietas, jo uz ienācējiem viņi skatās drīzāk neuzticīgi un uzskata, ka viņus vēlas izmantot (kaut arī tādi nodomi nav).
Vēl viena īpatnība ir barters. Joprojām neesmu sapratusi kā veiksmīgi tajā iekļauties, bet viņiem ļoti patīk mainīties precēm un pakalpojumiem, izpalīdzēt. Tas nav pat draugu un kaimiņu vidū, bet ar pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem no vietējiem uzņēmumiem un lielu uzņēmumu filiālēm, kas sniedz jebkādus pakalpojumus. Nezinu, kāpēc viņiem patīk ne-naudas norēķini, jo man tas liekas neizdevīgi, bet tāda īpatnība ir.