nikns kucens

Uz ielas, ja kads vinam neiepatikas, vins rej,ruc un zobus rada.

Ko Tu tajā brīdī dari? Bļauj ""Pūciņ, nomierinies, pūciņ... cepumiņu gribi? He.. he.. Tu gan iekšā man lauvuks, šitā lielajam lec virsū, hehe Nu tak vācies prom ar savu lielo suni, ko stāvi atspēries, nevajag pirkt tikt lielu suni, ja galā netiec!"

Vienu dienu bija pat ta, ka ja nepavilktu mala, varetu ari iekampt.

Ko darīji, kad redzēji, ka otrs suns tuvojas? Pat pavadu neievilki, ļāvi skraidīt? Tikai tad, kad jau bija opps, apjēdzies un pievilkti klāt?

Ja ierauga suni, ir gatavs pat izlekt ara pa logu(tresais stavs).

Atļauj izlekt. Būs dabiskā atlase...


Ja nopietni.. neizskatās, ka Tu vispār saproti, ka Tev ir suns. Socializācijas un audzināšanas pazīmju nav. Problēma ir Tevī, ne sunī. Suns ir tikai Tava stulbuma atspulgs.


Par pārējām mazsuņu fanātēm pat izteikties negribas.

Bet nu tomēr, es nesaprotu, vispār sava mūža laikā laikam nekad neesmu piedzīvojusi to ka mazs suns (kaut vai par piemēru mans) ietu un bruktu virsū lielam sunim, protams saprotu ka šādas izdarības lielo suņu saimniekiem var piegriezties, bet nez vai es tāpēc ļautu lielam sunim kost nost mazo, es vienkārši censtos kaut kā normāli izrunāties ar tā suņa saimnieku.

Es gan. Un regulāri. :) Izrunāšanās nelīdz. Sīko saimnieki pagriež muguru, izlikdamies, ka neredz,ka viņu suņa izstrādājums man traucē pastaigu. Vēl ir tādi, kas pretī pabļauj, ka sīkais jau neko daudz izdarīt nevar, lai es savam uzpurni uzliekot, lai viņu mīļumu nesakož. Kad piedraudu ar sava palaišanu vaļā, nosaucu par debīliem, tad suni savāc.

Sīko saimnieki pagriež muguru, izlikdamies, ka neredz,ka viņu suņa izstrādājums man traucē pastaigu.

Nu tad es atvainojos un laužu to standartu ka visi mazo suņu saimnieki ir riebekļi un viņiem nospļauties par to ko viņu suņi dara. Es tomēr nepieļautu tādus atgadījumus ka mans suns kādam kostu, sadotu savam pa ļipu un vilktu prom ja kas tāds notiktu. Bet vispār es no sākta gala savu mazo suni nelaistu klāt lielam sunim.

Tie mazie kodēji man jau tomēr liekas ka ir tādi jo vienkārši slikti mācīti, vai nav mācīti, jo ja jau suns ir apmācīts tad jau pa lielam problēmas mazas.

mana suņa gadījumā aizstāvēšanās būs ieķeršana kaklā un piespiešana pie zemes, kas augumu atšķirību dēļ mazajiem vienmēr beidzas ar nopietnām traumām. Tīru komandu nogalināt, mans ir saņēmis vienreiz, kad pludmalē mazs jorks uzbruka mazam bērnam.

Es atvainojos bet tev ir cīņu suns ka viņš ir apmācīts ar komandu "nogalināt"?
Es saprotu komandu aizsargāt, bet ne nogalināt.
Un ja mazam bērnam uzbrūk jorks, tad normāli cilvēki nevis viņam uzsūtītu suni slepkavu virsu, jo tik pat labi suns var apmulst un nodarīt pāri bērnam, vai vienkārši bērnu pārbaidīt līdz nāvei, bet gan normāls cilvēks vienkārši aizietu un to suni norautu nost no bērna, tas tak nav liels suns slepkava, vai nu aizspert to suni prom vai paņemt rokās.
Es atvainojos bet vispār tādam stāstam man īsti nav ticamība.

Protams, ka es neļautu savam sunim reāli sakost. Bet ko citu lielā suņa saimniekam darīt? Ja es mēģināšu to suni apiet, sīkais var ieķert lielajam kājās, tad lielais mazo pagaršos tīri instinktīvi. Ja sīksuņa saimnieks nereāģē pat uz draudiem palaist vaļā, vai vispār nav redzams, es kopā ar suni simulēju uzbrukumu. Veicu asas kustības mazsuņa virzienā. Tas līdz, bet, lai ko tādu darītu, saimniekam ir jābūt drošam, ka suns saprot, ka uzbrukums tiek simulēts. Mans saprot. Bet tāpat ir tādi mazsuņi, kas ir jau līdz kaklam. Viena tāda čivauva regulāri klūp virsū, saimnieks stulbi stāv un priecājas. Ko ar viņu darīt?

Kaut kas no pozitīvā... Eju ar savu zaķēnu, no netālu esošās mašīnas izlec sapūcēta jorkšīras dāma. Viņa pieskrien, bet tāda klusa, ar interesi par lielo. Nu neko, apstājos. Mans skatās, ostās, tāds samulsis. It kā suns, bet kaut kāds jocīgs. Mazā stāv, luncinās, prom neiet. Mans izdomāja viņai matu gumiju no spalvas izvilkt (laikam nesaprata, kapēc viņa tā apģērbta, mēģināja glābt). Tad stāv ar to gumiju zobos, es viņam to atņemu, mēģinu sīkajai frizūru atjaunot. Mans tā uzmanīgi mani baksta ar ķepu, lai nedaru tā. Tajā brīdī saimniece pamana, un sabijusies nāk klāt.

ctn
Nu ja man būtu liels suns un tam kluptu virsū mazs suns un saimnieki tiešām neklausītu, tad es to mazo paspertu malā.

Re ka ir arī jauki atgadījumi ar suņiem, bet ņja tomēr nesaprotu kā cilvēki var neuztraukties savus suņus izlaist no acīm, es savu tikai pie siksnas vedu, mežā vienīgi palaidu un pat tad acis nenolaižu no viņas lai gan viņa man seko kā mazs pīlēns mammai :D

Miss Joker, spēriens no manas puses būtu agresija. Suns to kopētu (uztvertu kā atļauju rīkoties), censtos parādīt, ka viņš pats var aizsargāt mani, ka viņš ir super zaķis, un man ar viņu kopā nav jābaidās.

Un sīkie parasti turas 2 m attālumā, ja sīkais jau lien kost, un tad es speru, un saņemu kodienu kājā pati, mans viņu nokodīs.

Esmu mazā suņā īpašniece. Klausīgs un mīļš suns, taču viņš ir puika, kuram vīrietība nav atņemta, līdz ar to viņam gribas ne tikai socializēties ar citiem suņiem, bet arī viņus izmantot :D Un izmēram šeit nav nozīme nekāda. Dusmīgs var palikt tikai tajā gadījumā, ja lielais sunis izrādīdams savu pārākumu uzliek ķepu virsū, tādejādi piespiezdams mazo pie zemes un tad o jā mazais saniknojas, bet klupt krāgā nop.
Visādi citādi savu mazo Prinčuli vedot pastaigā kā ieraugu nezināmu suni tā savu mazo klēpī. Dzīvnieki nav vainīgi, vainīgi ir suņu saimnieki, kas neskatās līdzi saviem četrkājainajiem. Patika minētais - acīm jābūt ir ne tikai priekšā un pakausī, bet vēl pa kādai sānos arī. Turklāt sunim viss ir audzināšas jautājums katru dienu.
Šodienā manam mazajam ir tāda draudzene - amstaff kucīte gaiši brūnā krāsā ar dzintara acīm, skaistule. Vārdu sakot ik rītu ejot kafijā viņu draudzība ir kaut kas, manējais iztīra viņai acis, viņa ar vienu reizi tam visu seju, abi laimīgi. Visi apkārtējie tikai brīnās par šo lielo draudzību, kas no malas izskatās ļoti kurioza :)

Suns ir saimnieka spogulis un audzināšanas rezultāts.
Mazie vispār ir agresīvāki, it sevišķi tojveidīgie. Viņiem tāds raksturs- Napaleona.

Ctn pirmkart, man nav liels suns. Vispirms izlasi kartigi pirms vispar kaut ko raksti. Un vispar stasts nebija par to, ka mans suns klupa virsu citam. Vairakkart pat rakstiju, ka vins ir draudzigs ar citiem suniem. Tapec never muti vala pirms nezini visu kaa ir.

Brrr... Darla, ceru, ka Tavu komandu "nogalināt" saņemot, Tavs suns kaut ko nesajauca!
Izklausās, ka Tu tā asinskārā...

+
Drausmīgi, ka pastāv tādi saimnieki kā Darla, Luna utt. Domāju, ka tādiem pirms suņa saņemšanas būtu jāiziet garīgās veselības tests, jo nav normāli gribēt kādu satraumēt vai nogalināt, ja konfliktu var atrisināt mierīgā ceļā.

Tāpēc arī neciešu tos mazo suņu saimniekus

Un es sāku necienīt lielo suņu saimniekus. Ja iepriekš domāju, ka mana suņa sakošana bija neveiksmīgs incidents - saimnieks stulbs un nelabvēlīgs, tad tagad saprotu, ka tā ir ierasta lielo suņu saimnieku taktika - ja kāds nepatīk, dod komandu satraumēt/nogalināt.

Un manu prāt tas jau suņa psihi ir mazliet iedragājis ja viņš klausa tādu pavēli, jo tas vairs nav sunītis kuru īsti vajadzētu laist sabiedrībā.

+ Tas ir suns, kuru vajag atzīt par vardarbīgu. Būtu man ar tādu sastapšanās, es visiem ceļiem censtos panākt, lai tāds suns bez uzpurņa turpmāk neietu pastaigā. Saprotu, ka tā ir saimnieka vaina, bet saimniekam jau uzpurni neuzliksi.

Suņi,kas ir apmācīti pēc komandas uzbrukt laikam bija jāreģistrē līdzīgi kā ieroči,jo tas ir ierocis!Tas vairs nav tikai suns,tas ir potenciālais slepkava.Un tad pašas nelabā balsī kauc kāpēc cilvēki necieš tos suņus,kāpēc mūk uz ielas pretējo pusi ieraugot,ka pretī nāk stafs,dobermanis,bulterjers,rotveilers u.c. Kaukt varēs arī tad,kad tie cilvēki sāk parakstīt petīciju par šādu suņu aizliegšanu Latvijā,varēs visus savus noglaināt apmācītos dukšus aizvest uz pēdējo poti.Jūs esat ne tikai slepkavas,bet arī ceļat milzīgu neslavu sava suņa šķirnei.Neticu,ka neviens neredz kā jūsu duksis nogalina mazu sunīti.Tie cilvēki,kas to redzēja pavisam noteikti vēl ilgi stāsta,ka tie suņi ir slepkava sun visua tlikušo mūžu tiem emtīs lielu līkumu un baidīsies.Un,kas vispār par idiotismu sūtīt nogalināt da jebko maza bērna acu priekšā?Varbūt tas jorks tur ar to bērnu spēlējās,tas varbūt bija tā bērna suns.Vai tu tur ar savu slepkavu stāvēji tam bērnam blakus un biji 100% droša,ka tas jorks uzbrūk agresīvi un biji tik tizla,ka nevarēji to 3kg smago šuneli aiz čupra pacelt gaisā un izsaukt policiju,lai uzliek sodu saimniekam,kas to suni nav savācis?Es ceru,ka tas ir izdomāts.Slimi,goda vārds.Ar galvu kaut kas nav kārtībā.

Njaa s iesaaku temu, ka suns rej un ruc virsuu daziem eksemplariem(cilvekiem), bet jus visi aizsakat temu- suns pret suni. Velreiz skaidroju, ka manejam nav problemas ar citiem suniem. Vins ir draudzigs, pat paarak. Tapec saakuma rakstiju, ka vins pat varetu izlekt pa logu, lai paspeletos ar citu suni. Jo nu diemzel, vinam nav lielas iespejas speleties ar citiem suniem. Viens ir laukos un viens blakus maajaa, ar kuriem vins ir sadraudzejies. Problema ir ta, ka vins ruuc un rej, kad izdzird kaadu skanu- vienalga, cilveks vai masina. Ta vins uzreiz pie loga un ruuc.

Šāds traks suns ir manai tantei. Jo tuvāk gāju klāt jo trakāk rēja pat saimniecei klēpī sēžot. Manai mammai viņš iekoda rokā, sāpēja ilgi.
Mēs vēl šodien domājam ka tā ir tantes vaina. Nevelti ir tāds teiciens "kāds suns tāds saimnieks"

dace,kas tas par suni tev ir?Šķirne,jauktenis?Ir suņi,kas vienkārši rej,ir skaļāki suņi un ir klusāki.Piemēram salīdzināt rotveileru ar taksi nevar,taksis ir viens no skaļākajiem suņiem vispār,rotveilers nerej praktiski nekad.Iemāci komandus klusu,blakus un nedrīkst.

Jauktenis. Nu pirkam kaa tojterjeru , bet jo lielaks aug, saprotam, ka tiirs tojs nav. Vins itkaa saprot, kad pasaku nedrikst, vins tad mazliet pieklust, bet tik un taa pukst :D nelauju riet tad saak puksteet un skatas virsu ar zeelam aciim :D

Es savukārt nesaprotu, priekš kam pirkt terjeru, kas pēc būtības ir darba suns ar noteiktām īpašibām un tieši tādēļ arī rej/trako, tikai tāpēc, lai bezmērķīgi turētu viņu kā rotaļlietu/mīluli. Ir jāapzinās, ka konkrēta šķirne nozīmē konkrētas suņa rakstura iezīmes. Un terjeri ir mazi un bieži hiperaktīvi kvekšķi. Gribi kompanjonu, kas ir miermīlīgs un kurš nav nopietni jāaudzina - izvēlies atbilstošu šķirni. Tas gan darbojas tikai šķirnes suņiem. Ar pārējiem vispār grūti zināt, kur var iegrābties :)

twinny

Kas tad ja autorei konkrētā šķirne patīk viņa viņu nevar iegādāties tikai tāpēc ka nevar viņu nodarbināt? Tad jau ļoti daudzi takšu īpašnieki ar nevar ņemt takšus jo lūk nevar nodrošināt viņam medīšanas aktivitātes ar āpšiem.. Muļķīgi. Un kā gan savādāk cilvēks kārtīgi izpratīs kāds konkrētai sugai ir raksturs ja to neiegādāsies....