nikns kucens

tad savējo ņemu pavadā vai rokās

arī tavam sunim VIENMĒR jābūt pavadā, ja vien neesat mežā vai savos laukos, kas ir jūsu īpašums.

NU BET KO TAS MAZAIS SUNS JŪSU LIELAJAM VAR NODART????? Nu neko!

Tas tik un tā neattaisno saimnieka rīcību - laist klāt citiem suņiem!! Ja mazais suns neskries virsū, tad šādu jautājumu NEMAZ NEBŪS! Visi suņi ir jāmāca, jāaudzina un JĀVED PIE PAVADAS.

Protams, nevajag jau ļaut nokost, bet pabiedēt gan varētu, vai uzriet.
Un, starpcitu, tās, kuras šausminās, ka lielais suns nokož un ir slims ar psihi, iespējams maldās, jo lielos suņus mēdz tik labi apmācīt, lai uz komandām to dara. Protams, NOKOST LĪDZ NĀVEI, kā komandu, tas ir pavisam nepareizi un slimi no cilvēka puses, bet ja kā komandu uzrej suns un tad jau mazā suņa īpašnieks ārdās, tā vairs nav otra problēma.

Un vēl kas, lielie suņi mēdz apmulst, no, viņu skatījumā, nepareiza izmēra suņa niknas skriešanas virsū, tāpēc var neadekvāti rīkoties.

Reāli vienkāršākais risinājums!
APMĀCIET SAVUS SUŅUS! Visos izmēros un vecumos!
Un ja jūs ejiet pastaigāties vietās kur atrodas citi suņi TAD LIEKAT UZPURNI!! TAS ATTIECAS UZ VISIEM IZMĒRA SUŅIEM!

Un piedodiet un atvainojiet, bet ok ja tas mazais suns iet brukt virsū lielajam sunim tad tas ir ok ja nokož... Bet ziniet tik pat labi tā mazā suņa vietā var būt mazs bērns kurš arī nesaprot ko dara kad iet lielo sunīti mīļot raustot aiz auss un astes. Pēc šeit izteiktajiem viedokļiem tad jau iznāk ka jāļauj sunim arī nokost mazo bērnu, jo lūk bērna māte savu bērnu laicīgi nesavāca un nav mācījusi ka svešus suņus nedrīkst aiztikt.... MURGS!

Vienkārši beidzat diskutēt par to vai tas ir OK ka mazu sunīti nokostu, normāli domājoši cilvēki negribētu lai vispār kādu suni kādreiz sakož jūsējais, un ja man būtu kaut viena reize liels suns izrādītu kaut vai aizsardzībā agresiju pret citu dzīvu radību, VISS UZPURNIS UN MIERS!

NEVIENS SUNS IT ĪPAŠI TAS ATTIECAS UZ LIELAJIEM SUŅIEM, NEDRĪKST IZRĀDĪT AGRESIJU SAVA SAIMNIEKA PRIEKŠĀ!! Es saprotu ja divi suņi vienkārši saplūcas, bet ja saimnieks atļaujas pieļaut tādu domu ka pagaidīs tikmēr kamēr viņu suns tiks provocēts un nokodīs citu suni, tad es atvainojos bet jums vispār nedrīkstētu piederēt suņi vispār!

Un pēc likuma vispār ir noteikts ka lielajiem suņiem obligāti publiskā vietā jābūt ar uzpurni!
Un lielo suņu saimniecēm, ja jūs ziniet ka jūsu suns var mazajam ko nodarīt, vai vismaz tāda doma ienāk prātā, tad ieteiktu tomēr mainīt virzienu uz kuru ejat un izvairīties no tiem suņiem, tik vienkārši...

Pati ar savu taksēnu izvairos no lielajiem suņiem un tādu pašu respektu es sagaidu no otra suņa saimnieka.

Un pēc likuma vispār ir noteikts ka lielajiem suņiem obligāti publiskā vietā jābūt ar uzpurni!

muļķības :D arī Tavam taksim ir jābūt uzpurnim! - ,,5.6. izvest suņus pastaigā tikai līdz 1,5 m garā pavadā un ar uzliktu uzpurni (izņemot dekoratīvos suņus un suņus, kas speciāli apmācīti invalīdu apkalpošanai). Bez pavadas un uzpurņa suņus atļauts turēt vai palaist tikai suņu apmācību un pastaigu laukumos, medībās, ganot dzīvnieku ganāmpulkus, kā arī noziedznieku aizturēšanas operācijās (tiesību aktos noteiktajā kārtībā);''

bet šeit piekrītu Nina -

Taisnība ir pa vidu. Ir kretīni ar maziem suņiem un ir kretīni ar lieliem suņiem.

Un vispār es nesaprotu, es jau te desmitiem suņu saimniekus esmu iepazinusi apkārtnē un visi esam draudzīgi, suņi ar paklausīgi, nekādu problēmu. Ja vajag savācam suņus un atvainojamies, tas attiecas gan uz lielajiem gan mazajiem suņiem. Bet te kaut kādas trakās bauro visu citu suņu saimniekiem virsū.. nu nez, man vienkāršāk būtu pašai ar savu suni iet prom.

Kas tie par suņu mīļiem tiešām... Fuj pretīgi metās no tās domas ka mans suns kādu citu nokostu..vai nedod dievs otrādi...

muļķības arī Tavam taksim ir jābūt uzpurnim! - ,,5.6. izvest suņus pastaigā tikai līdz 1,5 m garā pavadā un ar uzliktu uzpurni (izņemot dekoratīvos suņus un suņus, kas speciāli apmācīti invalīdu apkalpošanai). Bez pavadas un uzpurņa suņus atļauts turēt vai palaist tikai suņu apmācību un pastaigu laukumos, medībās, ganot dzīvnieku ganāmpulkus, kā arī noziedznieku aizturēšanas operācijās (tiesību aktos noteiktajā kārtībā);''

Tavam lielajam sunim ir uzpurnis? Manam sunim nav pašlaik uzpurnis jo vel ir salīdzinoši jauns(5 ar pus mēneši) un nekādu agresiju nav izrādījis vispār, bet viens gadījums un es uzreiz liktu uzpurni.
Bet iedomājoties lielu suni bez uzpurņa, nu ir tomēr atšķirība kādu skādi var nodarīt liels suns un mazs. Mazo suni tad var novaldīt, bet ja lielais suns norausies tad tas tiešām var slikti beigties.

Un Jā es uzskatu ka labāk ka visiem suņiem ir uzpurnis nekā ka nav! Un tā pat nav nekāda ņirgāšanās, bet pavisam nopietna lieta kas būtu jāievēro suņu saimniekiem!

Tikai no tā, ko esmu novērojusi ar apkārtējiem mazo šķirņu suņiem - viņi pēc dabas ir ar Lauvas sirdi. Tā it kā izmēru kompensētu ar riešanu un kasīgumu :D Tā es skaidrotu arī jūsu situāciju, tāpēc būtībā jā - ir vairāk jāstrādā pie socializēšanas un saimnieka lomas nostiprināšanas.

Savukārt par tēmu, ko mazs suns var izdarīt lielam sunim? Nokaitināt. Manējais ir draudzīgs, labprāt sapazīstas ar visiem suņiem, bet viens tāds kvekšķis kaimiņos, katru reizi, kad gājām pastaigā pie pavadas, skrēja mums pakaļ riedams un centās manējam iekampt pakaļkājās. Ne līdz asinīm, protams, bet regulāri zibināja zobus, pāris reizes arī tādā veidā "iekniebjot". Mans suns pret to kverpli kopš tā brīža izturas kā zvērs, nav savaldāms. Bet, redz, man viņš ir jātur pavadā un jāvalda, kamēr tas otrs skaida pa ielu pakaļ riedams, kacinādams, un kad redz, ka aiz dusmām jau raujas pie šā, ielien atpakaļ drošībā savas mājas sētā. Es pāris reizes esmu nodomājusi - ja reiz saimniekiem nav jāpieskata savs suns un var laist brīvā vaļā, es savu arī vairs neturēšu un nevaldīšu, lai tad "skaidrojas" paši... labi zinu, ka pat tādā situācijā viņš viņam nekostu, bet vnk izvaļātu pa zemi, noskaidrojot hierarhiju reiz par visām reizēm. Bet, redz, lielu suni par tādu nevaldīšanu automātiski sodītu, turklāt es neesmu asinskāra pret dzīvniekiem, lai vai cik debīli tie nebūtu, jo viņi jau ir tiešs savu saimnieku audzināšanas spogulis.

Nē nu protams ka visiem suņu saimniekiem ir tomēr jātur suns pie kārtības, liels vai mazs. Bet nu tik un tā cilvēcīgi es nespēju pieņemt tādu domu ka ļautu savam sunim nokost kādu citu suni.. nu kur tāda domāšana ar.. nu jā var jau būt ka tikai papurinās un aizies, bet tas tik pat labi var būt viens liktenīgais kodiens...un ko tad iesāks? Jo principā tad lielais suns ir izrādījis agresiju pret citu dzīvu radību un labākajā gadījumā viņam būs jāvelk tas uzpurnis un jānēsā sarkanā saitīte kas brīdina ka viņš ir bīstams, sliktākajā gadījumā jāiemidzina..

Ja tomēr man būtu liels suns un tad būtu kāds mazs suns kas manējam neliktu mieru es laikam pati to mazo šmurguli aizdzītu prom, vai vismaz tik ļoti nost nodzītu lai nekostu manējam kamēr ietu garām. Un vispār kāpēc tā vietā lai dienu dienā ietu tai vietā kur tu zini ka ir tas riebīgais mazais suns, labāk neizvēlēties vienkārši citu maršrutu?

Es tiešām esmu suņu mīle un man nepatīk iedomāties ka jebkurš suns ciestu dēļ tā ka viņiem vienkārši ir debīli saimnieki.

Tās, kas jūtas nāvīgi krutas, ka ir nosaukušas mazo šķirņu suņus par potētām žurkām utt. Izaudziet! Agrāk man tādu cilvēku bija žēl, tagad jūs reāli izklausieties glupas un aprobežotas.

Miss Joker, es tā arī atzinu, ka arī neļautu sunim kost tam mazajam tikai tāpēc, ka viņš ir tas, kas kasās.
No mūsu mājas ir iespējami divi ceļi - pa labi vai pa kreisi :D Un, kā smejies, ejot pa labi, priekšā arī ir mazi kasīgi suņi, pat veseli 4 (dažādās mājās), kas skrien pakaļ, skrien pāri ielai, neskatoties uz mašīnām, lai tikai tiktu pariet tuvāk uz manējo. Šorīt vienu gandrīz nobrauca, tiešām. Mašīna pēdējā brīdī parāva stūri. Nu skubināju sīko iet mājās, ko citu.
Protams, tikai tāpēc, ka citi ir neapzinīgi saimnieki, un nesaprot, ka nepieskatīti arī maza auguma suņi var savā starpā sakauties, uzkasīties lieliem suņiem, paši paskriet zem auto riteņiem, es pēkšņi nekļūšu neapzinīga sava suņa saimniece.
Katru rītu maršrutus mainām, un cenšamies iet tajā laikā, kad šie mazie suņi vēl nav izlaisti, kas parasti notiek ap plkst. 8. Bet tajās reizēs, kad viņi ir izlaisti, viņi ir neciešami. Un par to jau tas stāsts - nez kāpēc visi mazie suņi mūsu apkārtnē ir gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē izlaisti, un uz viņu saimniekiem likumi neattiecas, jo "tie jau tikai mazie sunīši, ko gan viņi var izdarīt"....

DaYa

Jūs kaut kur laukos dzīvojat? Es tik laukos ko tādu esmu redzējusi un jā, neforši ka suņi tā skrien virsū un ja vel zem mašīnas, bet laukos jau tie suņi skaitās vairāk kā sargsuņi, tāpēc ar bez pavadām vazājās apkārt, bet man ar nekad tas nav paticis. Un pietam tādos klusākos rajonos nevienam laikam vienkārši neienāk prātā tas ka mazais suns ar ir jāmāca.

Es savu taksi jau tagad esmu apmācījusi pēc iespējām cik vien labi varu un visu laiku kad ir laiks tik vel un vel canšos apmācīt. Vispār nespētu iedomāties pilsētā turēt suni un neapmācīt viņu. Un pat laukos un klusākos rajonos suņu saimnieki tomēr atbild par saviem suņiem un ja dzird ka viņi kaut kur tālāk ir agresīvi tad viņus ir jāsauc vismaz mājās.

Bet tomēr savā mūžā vis baisāko skatu redzēju ka centrā pa vidu ejot no esplanādes uz LMA ēku tur divi lielie suņi mierīgi skraidelēja apkārt, bez uzpurņiem, bez nekā, starp cilvēkiem, kamēr viņu saimniece reāli 20-30 m attālumā pļāpāja pa telefonu un nelikās ne ziņas par saviem suņiem, vot tad gan man palika ļoti bail tur iet garām, jo reāli tādi divi vilku suņi mierīgi var uzklupt kādam bērnam, vai dzērājam vai vienkārši kādam garām gājējam.
Un kā var vispār ienākt prātā Rīgas centrā divus lielus suņus palaist vaļā un vel bez uzpurņiem!

Nezinu vai tas ir normāli, bet pie sava suņa esmu jau pieradusi. Mājās ir taksītis nu jau 6 gadus vecs, bet jau no mazotnes viņam nepatika citi suņi, cilvēki sveši kas līda klāt arī nepatīk un ir spējīgs pat iekost. Mājās sēž bieži uz palodzes un kā ierauga cilvēku vai suni, tad rej kā traks un tur neko izmācīt nevar. Ir izgājis suņu skolu kā arī ar psihi viss kārtībā. Bijām uz daudz pārrunām - bet tāpat nonācām pie secinājuma, ka nevar izmācīt, jo no bērnības jau to centāmies, bet kā redzat nekas nelīdz. Kā mums teica - jūsu suns mīl tikai jūsu ģimeni..pie tā arī pieturies. Galvenais jau, lai ir mierīgs pret jums, jo jūs jau viņu pirkāt sev, ne citiem. :)

Lielam sunim jābūt pavadā, jo viņš reāli apdraud apkārtējos, bet kā apkārtējos var apdraudēt 2kg smags suns, tas man gan nav skaidrs.

Smieklīgi. Tāpēc arī neciešu tos mazo suņu saimniekus - šie var skraidīt bez siksnas, kur grib, jo ir mazi, bet lielajiem noteikti jāstaigā siksnā un uzpurnī, lai gan vislielākās problēmas jau rada tie mazie, kam atļauts viss. Nu sorry, ja mājās savam jorkšīras terjeram iemācīji pavēli "sēdēt", nesaki, ka viņš ir gudrāks un paklausīgāks par lielajiem suņiem, kas reāli izgājuši suņu skolu, lai ļautu viņam tādu brīvību.
Ja lielam sunim pieskrien klāt sīkais, kas kā traks metas kost sejā, kājās, ko jūs gribat, lai lielais suns dara? Loģiski, ka viņš aizstāvēsies. Un, ja viens viņa kodiens tam sīkajam ir liktenīgs, nu tad tā nav mana vaina. Tā kā siksnā jāvadā visi suņi. Gribi laist vaļā - brauc uz laukiem, mežu, kur satikt citus suņus ir mazāka iespēja, lai gan tur jau arī brīnumi gadījušies.

Vēl kāds to veco likumu ceļ augšā.SEN jau nav spēkā.Nevienam nav obligāti jābūt uzpurnī,vienalga vai tā čivava vai vācu dogs,uzpurnī obligāti jābūt TIKAI sab.transportā un tiem suņiem,kas īpašā sēdē atzīti kā bīstami.Visur citur saimnieka brīva grib likt vai nelikt.Tā pat arī vaļā no pavadas un bez uzpurņa tas vilks drīkst būt pilsētas parkā un citās zaļajās zonās.Izņemot Rīgā,kur neviens nedrīkst būt bez pavadas no 7.00-23.00 neatkarīgi no izmēriem,uzpurnis arī te nav obligāts.Tā pat nekur nav noteikts pavadas garums,tas ir aizvēsturisks,neeksitējoš likums par to 1,5 m garo pavadu un uzpurni.Jau vismaz gadus 10 spēkā ir pilnīgi cits likums,kas pat pavadas garumu nenosaka,tikai to,ka tai jābūt vietās,kas nav zaļā zona.
Par nokošanu neizteikšos labāk,tā pat par biedēšanu.Varbūt nobīsies un vairs neies riet,varbūt sāks vēl kost,jo riešana nelīdzēja.Vairums to rējēju rej aiz bailēm,biedēšana nepalīdzēs tās pārvarēt un neliks uzvesties adekvāti.

NU BET KO TAS MAZAIS SUNS JŪSU LIELAJAM VAR NODART?????

Ja sunim ir zobi, tad viņš var gan ādā caurumu izplēst, asti sakost, ausis sabojāt un citas traumas nodarīt lielākam sunim! Ja vēl nezinājāt, tad lielo suņu āda nav no dzelzs izkalta, tā ir mīksta un diezgan viegli saskrāpējama!
Būtu tā kā laiks saprast, ka ja jūsu mazais suns uzbrūk citam sunim, tad otrs suns var aizstāvēties; mana suņa gadījumā aizstāvēšanās būs ieķeršana kaklā un piespiešana pie zemes, kas augumu atšķirību dēļ mazajiem vienmēr beidzas ar nopietnām traumām. Tīru komandu nogalināt, mans ir saņēmis vienreiz, kad pludmalē mazs jorks uzbruka mazam bērnam.
Pašas dusmojas, ka mazos suņus par žurkām sauc, bet pašas atsakās pret viņiem kā pret suņiem izturēties - nu netērēšu es naudu kinologam, lai apmācītu savu lielo suni, kā aizstāvēties no maziem neaudzinātiem suņiem tiem neradot letālas traumas!
Suns ir suns, ja tas uzbrūk, tad drīkst un vajag aizstāvēties!

Brrr... Darla, ceru, ka Tavu komandu "nogalināt" saņemot, Tavs suns kaut ko nesajauca!
Izklausās, ka Tu tā asinskārā...

Manam vācu aitu sunim regulāri uzbrūk, mēģina iekost mazās šķirnes suņi, viņa nesaprašanā, kas notiek, jo nav agresīvā tipa suns. Ko es daru, kad uzbrūk? Uzsitu ar kāju pa zemi spēcīgāk un parasti mazie laižas prom.

Es savu suni kopš bērnības radinājusi esmu pie citiem suņiem, vedusi spēlēties utt.,varbūt, tāpēc draudzīga. Iespējams, ka Tavam sunim nav bijusi komunikācija, rotaļas ar citiem suņiem un tāpēc niknāks.

Nu pavēli nogalināt es nekad nepieņemšu par normālu, suns var aizsargāt, nolikt pie vietas, bet nogalināt, nu nē. Un manu prāt tas jau suņa psihi ir mazliet iedragājis ja viņš klausa tādu pavēli, jo tas vairs nav sunītis kuru īsti vajadzētu laist sabiedrībā.

Bet nu tomēr, es nesaprotu, vispār sava mūža laikā laikam nekad neesmu piedzīvojusi to ka mazs suns (kaut vai par piemēru mans) ietu un bruktu virsū lielam sunim, protams saprotu ka šādas izdarības lielo suņu saimniekiem var piegriezties, bet nez vai es tāpēc ļautu lielam sunim kost nost mazo, es vienkārši censtos kaut kā normāli izrunāties ar tā suņa saimnieku. Nav bijusi man pieredze ka kāds saimnieks vispār noskatītos tā vienkārši ka viņa suns ko sliktu dara.
Nez varbūt man ir paveicies dzīvot tajā labajā rajonā kur visi suņu īpašnieki ir tiešām jauki un atsaucīgi.

Es nezinu kā citiem, bet man nepatīk pat ja man klāt nāk svešs suns neatkarīgi no izmēra ir vasara man nevajag lai maza žurka nosmērē manas baltās drēbes,kedas utt.
Jau sen savam stafam atļauju un atļaušu aizstāvēties , viņai arī nepatīk ,ka kāds skrien klāt ošņāties, un ir vesela čupa ar cilvēkiem ,kas vēl grib man mācīt ar ko manam sunim sadraudzējās un kas man jadara.
Savu 15 gadu laikā viņa nevienu nav sakodusi, man mājās ir zīdainis , tākā arī bērni viņai ir pie vienas vietas. Bet es kā vecāks uzskatu, ka ja kāds suns manam bērnam iekodīs tā 100% būs mana un tikai mana vaina, es nepastāstīju, es neredzēju un es nenosargāju ...