Diez esmu vienīgā, kura nodomāja, ka šī problēma ir nevis draudzenei, bet "draudzenei".. :D Neuztver pārāk nopietni, tas laikam vairāk tāds stereotips, ka ar "draudzenes" problēmām parasti apzīmē savas.
Ja par tēmu - man tas liekas normāli ilgstošās attiecībās, kad rozā brilles sen nokritušas, iestājusies rutīna utt. Piestrādāt pie savām attiecībām - kaut ko atsvaidzināt, izrunāties par uzmanības trūkumu, ja tāds ir, u.tml. un problēma taps atrisināta, ja vien tiešām mīlestība nav pārgājusi un gribas šķirties.
Ja tas notiek īslaicīgās attiecībās vai, piemēram, 2 gadus ilgās, tad, manuprāt, tas norāda uz vēju galvā, jaunību, nepārliecinātību par savām jūtām utt. Par neko labu attiecībām to neuzskatu, jo tik īsā laika posmā vēl būtu jābūt taurentiņiem vēderā un tamlīdzīgām sajūtām attiecībā pret savu puisi, nevis kādu citu.