Viesmīlība

Es savās mājās uzņemu tikai draugus, kas man ir ļoti tuvi. Tāpat arī vīrieša draugi ir savējie. Tā nu viņi visi pie mums arī uzvedas kā savās mājās un man tā patīk. Būs ballīte, nebūs vai vienkārša pasēdēšana, to iepriekš paredzēt nav iespējams, kad atnāk, tad jau arī vakars veido pats sevi. Nevienu neaptekalēju, nestresoju. Kopā visu pārsvarā sagatavojam, kopā pavadam laiku un kopā arī visu savācam. Es pat viņus īsti par ciemiņiem nesauktu, viņi ir vienkārši draugi, kas drīkst uzvesties un justies kā savās mājās.

Ciemojos arī pie tiem pašiem cilvēkiem, kur tā sistēma principā tāda pati. Man nemaz nepatīk iet kaut kur tā pa īstam ciemos, kur jājūtas, jāuzvedas kā ciemos.

Man ļoti patīk uzņemt viesus mājās :) Pirms viesu sagaidīšanas kārtīgi iztīru visu māju, man ir svarīgi, lai viesi jūt, ka viņu apciemojums ir svētki. Patīk gatavot ēst un domāt, ko taisīt priekš attiecīgajiem viesiem. Ir viesi, kam pietiks ar dažādām uzkodām, bet ir viesi, kam vajag sarežģītākus ēdienus.
Kad esmu ciemos, vienmēr ievēroju, kā uzņem, tas ir - ar smaidu, vai nē. Mēģinu izteikt komplimentus nama mātei par galdu vai kādu citu interesantu, radošu lietu, ko viņa ir veikusi, izdomājusi. Vienmēr ņemu līdzi ciemakukuli.

Man patīk tikai tad, ja ir ļoti tuvi cilvēki. Ja atnāk tādi, kas nav man pazīstami, man traucē. Šķiet, ka pārkāpta privātuma robeža.

Man ļoti patīk uzņemt ciemiņus... Tikai tas aizņem pārāk daudz laika, jo es iespringstu detaļās :) Man patīk izveidot skaistas uzkodas, kaut ko tādu skaistu, par ko ciemiņi varētu norādīt: ''Tu pati to gatavoji? Cik skaisti, cik garšīgi.'' utt :) Patīk ļoti garnēt, līdz ar to, ja kāds cits gurķi sagrieztu vienkārši noliktu uz šķīvja, man to gribētos kaut kā smukāk pasniegt :D

Bet es neesmu no tām , kam ir nepieciešama ilga ciemošanās. Man nekādu sajūsmu nerada, ja ciemiņi līdz rītam aizsēžas un arī pati to nelabprāt daru..Es negribētu teikt, ka mani garlaikotu cilvēki manā mājā vai arī , ka man nepatiktu atrasties ārpus savas mājas, bet man ir kaut kāda komforta zona, kurā labi jūtos, ja viss ir kaut kādā ziņā normēts :D

Esmu barojusi viesus ar Kellogsiem. :D Nelabprāt uzņemu, jo nav atsevišķas istabas nakšņotājiem.

Man patīk uzņemt ciemiņus. Tas man no ģimenes sievietēm ir mantots. Es nevarētu, piemēram, uztaisīt desmaizes un gaidīt ciemiņus. Man tad visam ir jābūt perfektam.
Vienīgi man nepatīk, ja kāds grib palikt pa nakti.

Savās mājās laižu iekšā tikai labi zināmus cilvēkus. Pirmkārt, lai atmosfēra nav neērta un otrkārt, lai jūtos droši. Man łoti patīk uzñemt viesus un rīkot ballītes. Vienmēr kārtīgi izberzīšu māju, galds būs saklāts un bārs pilns ar alkoholu. Tas vienmēr beidzas ar palikšanu pie manis pa nakti :D

Vai,kā man patiktos uzņemt ciemiņus! Esmu simts un vienu reizi sapņojusi,kā būtu,ja būtu. Noteikti klātu galdu,ja tie būtu svētki,ar zupas terīnēm,ar pareizajiem galda piederumiem un dekoriem utt. Bet realitātē nekā no tā nav,jo reāli nav kur uzņemt tos ciemiņus un ciemiņi parasti saprot situāciju,tāpēc ciemos 99% eju es,nevis uzņemu. Parasti cienāju visus ar neikdienišķām uzkodām un lieku labākos traukus uz galda.

Man buutu viss nepiecieshamais cieminju uznjemshanai, bet tikai nav to cilveeku tik daudz, kurus aicinaat. :D Un atziistos, ka nemaaku izdomaat cienastu - kaa ieplaanots uznjemt viesus, taa galva pilniigi tuksha un nevienas idejas par eedieniem...

Man ļoti patīk uzņemt viesus :) Ciemiņi man tādi zolīdi, nebļaustās, kaimiņus nav jābrīdina :D Parasti notiek sēdēšana pie galda vai dārzā, pieēšanās, kūku testēšana :D

Kad uzņemu viesus, man ir svarīgi, lai viņi justos komfortabli un negribīgi dotos mājup :D :D