Es te tā palasīju un sapratu, ka kopumā cilvēkus nevērtēju pec izskata vai arī man tas vienkārši nav tik svarīgi, jo es, piemēram, šobrīd no savu paziņu loka nevaru iedomāties personu, par kuru es varētu teikt, ka, jā, šis cilvēks ir neglīts. Jā, kāds ir vizuāli vairāk simpātisks, kāds mazāk, bet tā, ka neglīts, tiešām nezinu.
Neliekuļošu, kas izskats man vispār nav svarīgs, savējais ir, pat ļoti. Arī sava vīrieša. Jo jāatzīst, ka viens no iemesliem, kāpēc viņā iemīlējos, bija izskats, nu es īsti pat nesauktu to par iemeslu, drīzāk par tādu kā bonusu-lielisks vīrietis, daudz labu īpašību, turklāt vēl ārēji man pievilcīgs.
Bet saukt kādu par neglītu viennozōmīgi neuzdrošinātos pat tad, ja tā pie sevis domātu, jo kāds radības kronis tad es esmu, lai kādu sauktu par neglītu?