Izlasīju visu diskusiju un ļoti iepatikās lietotājas weee vieglums visā šajā jautājumā.
Es uzskatu, ka ar bērnu var savienot visu, ja grib. Cik māmiņas nav izmācījušās augstskolas, gan kļuvušas par autovadītāju pat bez auklēm, vien ar bērna tēva palīdzību!
Jā, saprotu, ka tagad varu izsaukt uz sevi uguni, bet , manuprāt, ir sievietes, kam ir tendence čīkstēt par to, cik ir grūti un smagi, bet ir sievietes, kas dara. Bērni iet uz kafejnīcām līdzi, jūrās zīdaiņi arī ir redzēti - tātad iespējams tas ir, ja jau kāda māte to savu bērnu uz to jūrmalu ir aizvedusi.
Pateikt, ka nē, tas nav iespējams - ir taču vieglāk.
Man māsai ir zīdainis, bet viņa ne reizi nav raudājusi par to, ka kaut kur nav tikusi. Nav ne vecvecāku, ne vecāku, ne aukļu, vīrs ir ārzemēs - pelna naudu mājai. Dzīvo un ar visu tiek galā viena.
Man liekas, ka ir tādas māmiņas, kas sūdzas par to, cik grūta dzīve un ir tādas, kas atrod risinājumu un paspēj gan matus izmazgāt, gan pasauļoties, gan kaut kur pasēž un kafiju padzer ar draudzenēm.
Mana bijusī klasesbiedrene no vidusskolas laikiem nemitīgi sūdzas par to, cik ir grūti ar bērniem un kā viņai neiet - reizēm gribas pateikt, ka dzemdēt nebija obligāti. Nu ne jau trīs reizes! Vai arī gribas ieteikt nomainīt vīrieti uz tādu, ko var nosaukt par "tēvu", nevis tikai spermas donoru. Atnāk mājās, saslien kājas pie televizora un viss. Nu pati vainīga.
Neviens jau nesaka, ka ir vienkārši, bet sanāk, ka laiks čīkstēt ir, bet matus izmazgāt vai nagus nolakot nav!