Līdz šim nav bijis nekas ļoti nopietns, ko es varētu nožēlot tā riktīgi, bet mācības, protams, dzīvē bijušas! tieši par cilvēkiem runājot, vajag atcerēties to, ka katrs jaunais cilvēks, kas ienāk mūsu dzīvē, ir nācis ar kaut kādu savu misiju/mērķi/mācību, viņš ir nācis, lai kaut ko mums iemācītu un no mūsu dzīves a) pazūd, kad ir izpildījis tā saukto misiju b) nepazūd, jo viņš vienkārši ir nācis, lai paliktu un būtu mūsu dzīvē visu laiku.. tāpēc, piemēram, ja es ar kādu sastrīdos un saprotu, ka man nav bijusi taisnība, es šo strīdu nenožēloju, bet skatos savādāk - tieši tas cilvēks man ir iemācījis konkrēto situāciju pareizi izvērtēt un esmu guvusi mācību vairs nedarīt to, kā dēļ radies strīds! varbūt ir kas tāds, ko teorētiski es varu nožēlot, bet es zinu, ka tuvāko gadu laikā es pati būšu spējīga savu virzienu mainīt un nožēlot es varētu tikai savu izlietoto laiku, bet diezvai tā pat būtu nožēla.. drīzāk kārtējā mācība! nožēlas dzīvē, manuprāt, ir ļoti maz un ja ir,tad lielas un ārkārtīgi nopietnas, pa lielam mēs tikai mācamies, mācamies šajā pasaulē atrast vietu zem saules :)